Veselīga ekonomika aug no saknēm

Domāju, sabiedrības noskaņojums pašlaik trāpa desmitniekā. Nepieciešamas radikālas pārmaiņas, taču radikālismam jābūt lokālam, nevis globālam. Piemēram, ir nepieciešams aizvākt vēl pastāvošas administratīvas barjeras uzņēmējdarbībai, radikāli pārkārtot virkni struktūru izglītības sistēmā, citur sabiedriskajā sektorā. Taču nedomāju, ka pie laba var novest patlaban cītīgi uzturētā sajūta, ka viss ir slikti, viss jāsāk no sākuma. Inženierija patlaban ir vajadzīga par inspirāciju, bet nevietā ir histērija - citiem vārdiem, prasmīga knibināšanās ar detaļām ir svarīgāka par klaigāšanu uz bruņumašīnas. Lielākā daļa sabiedrības neapzinās ļoti būtisku faktu: turpinoties pašreizējam izmaiņu virzienam Latvijas ekonomikā, apmēram vienas paaudzes nomaiņas laikā būsim attīstīta un pārtikusi valsts. Izmaiņu virziens ir pareizs, temps cienījams. Pašlaik, kad ekonomiskie stimuli sakārtojušies, mūsu izaugsme kļuvusi ilgtspējīga, tā balstās uz ražošanas jaudu, eksporta apjoma un daudzveidības un sabiedrības vispārējās saimnieciskās gudrības pieaugumu. Aug ekonomikā uzkrātās zināšanas par starptautiski konkurētspējīgu produktu radīšanu, efektīvu ražošanas organizāciju, valsts kopējā tēla veidošanu, aug Latvijas uzņēmumu rīcībā esošais moderno iekārtu parks. Katram uzņēmumam patstāvīgi kopjot savu dobi, to ainaviskajā kopībā dažkārt plānoti, bet pārsvarā spontāni veidojas struktūras un likumsakarības, kas padara mūsu ekonomiku par ko vairāk nekā vienkārši tās daļu summu. Piemēram, attīstoties metālu ražošanai, rodas jaunas iespējas metālapstrādei plus mašīnbūvei un otrādi. Radikālas strukturālas izmaiņas vajadzīgas nevis tādēļ, lai lielo ekonomikas kuģi pagrieztu citā virzienā, bet lai tas turpinātu kursu, neiestiegot darbinieku trūkuma sēklī, neiesprūstot infrastruktūras šaurumos. Ekonomikas virzību uz priekšu tuvākajā laikā var piebremzēt arī, iespējams, pasaules krīzes otrais vilnis, ko novērst nevaram, taču tā ietekme jebkurā gadījumā būs pārejoša.