Vairāk ietekmē sievietes
Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietnieks Dzintars Mozgis Dienai norāda, ka pērn uz 1000 iedzīvotājiem stacionārā ārstēti 4,2 pacienti ar insultu, 2009. gadā tie bija četri cilvēki. Arī paskatoties Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) datos, redzams, ka vidēji diennaktī dienests 33 pacientiem nosaka diagnozi - insults. Pēc tam gan slimnīcā diagnoze tiek precizēta, taču jebkurā gadījumā aptuveni trīs procenti no visiem izsaukumiem ir saistīti ar insultu.
Kopumā var teikt, ka ik gadu Latvijā vidēji 9500 cilvēku saslimst ar insultu. Ja skatās tīri pēc statistikas, vairāk tās ir sievietes. Dz. Mozgis gan piebilst, ka tas skaidrojams ar to, ka sievietes dzīvo ilgāk. To apstiprina arī Latvijas Insulta biedrības vadītāja Evija Miglāne, kura uzsver, ka te nozīme ir arī citiem faktoriem. Proti, insulta risks ir lielāks arī dažādu fizioloģisku procesu dēļ - piemēram, grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods. Risku palielina kontracepcijas medikamentu lietošana un migrēna, kas sievietēm ir biežāk.
Neuztver nopietni
Tas, ka cilvēki diezgan maz zina par insultu, ir viens no iemesliem, kāpēc šo pacientu ir tik daudz. E. Miglāne stāsta, ka, analizējot pacientu datus, secināts - cilvēki, piemēram, nesaista augstu asinsspiedienu vai sirds ritma traucējumus ar insultu. Pēc Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienības pacientu reģistra redzams, ka gandrīz pusei pacientu insults bijis neārstētas sirds aritmijas dēļ. Tātad cilvēks nav zinājis par šo saslimšanu vai arī nav lietojis medikamentus. Pat 90% cilvēku, kam būtu jālieto asinis šķidrinošie medikamenti sirds ritma traucējumu dēļ, to nedara. Līdzīga situācija ir ar citu riska faktoru kontroli.
Tomēr, pat ja visi riska faktori tiktu pilnībā kontrolēti un lietoti medikamenti, saslimstību ar insultu varētu samazināt maksimums par 70% - kaut kāds risks vienmēr būs. Tāpēc svarīgi domāt par akūtu ārstēšanu. Cilvēkam var palīdzēt tikai četrarpus stundu laikā kopš pirmajām insulta pazīmēm. Tas nozīmē, ka šajā laikā ir jāatpazīst pazīmes, jānonāk īstajā slimnīcā un jāveic operācija. Vidēji pacients līdz slimnīcai tiek vien divu stundu laikā, jo vilcinās, lai izsauktu palīdzību.
Izvērst reģionos
Īsais laika posms ir galvenais nosacījums, lai loģistika būtu sakārtota un insulta vienību tīkls pietiekams. E. Miglāne uzsver, ka šajā jomā sperts solis uz priekšu un gada sākumā ieviesta jauna metode - trombu var ne tikai izšķīdināt, bet arī caur asinsvadiem izvilkt. Latvijā šo metodi gan pagaidām izmanto tikai Stradiņos, bet šādai ārstēšanai vajadzētu būt pieejamai vismaz vēl vienā insulta vienībā reģionos. Taču jau tagad ir problēmas nodrošināt visu insulta vienību darbu. Nav noslēpums, ka ārpus Rīgas trūkst speciālistu un dažās insulta vienībās nav iespējams nodrošināt diennakts dežūras.
Diemžēl klibo arī rehabilitācija. Patlaban pacienti galvenokārt tiek sūtīti uz rehabilitācijas centru Vaivari. Tas, protams, nav slikti, taču, iespējams, visiem pacientiem tik augsta līmeņa rehabilitāciju nevajadzētu. Centra vadītāja Anda Nulle norāda, ka tajā vajadzētu nonākt cilvēkiem darbspējas vecumā, lai, izmantojot intensīvas metodes, ātrāk varētu atgriezties darbā. Savukārt vecāka gadagājuma pacienti pēc smaga insulta rehabilitācijas kursu varētu iziet reģionos. To gan pagaidām kavē tas, ka perifērijā ir labi attīstīta ambulatorā rehabilitācija, taču stacionārā ne. Diena jau iepriekš rakstīja, ka speciālistu trūkuma dēļ stacionārās nodaļas nav arī, piemēram, Daugavpils reģionālajā slimnīcā.