_Tēvzemei un brīvībai_/LNNK nevarēs pieņemt lēmumu par iesaistīšanos apvienībā ar pazemojošiem noteikumiem, ko pēc tam būtu grūti paskaidrot saviem biedriem, _Dienai_ atzina partijas priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš.
Ar Pilsoniskās savienības kongresu šodien Vienotība sāk noskaņoties apvienības dibināšanai, kas paredzēta 6.martā. Līdz tam notiks tās dalīborganizāciju kongresi - pēc nedēļas būs Jaunā laika (JL) kongress, bet 27.februārī to rīko Sabiedrība citai politikai (SCP). Līdz pirmajiem no kongresiem ir uzrakstīts apvienības programmas projekts, kā arī izstrādāta kārtība, kā tiks veidots Saeimas vēlēšanu kandidātu saraksts. Tajā katrai no trim dalīborganizācijām būs 30 vietu, bet pārējiem, kuri tai pievienosies vēlāk, - visiem kopā 25 vietas, un šajā kvotā būs arī Sarmītes Ēlertes domubiedru grupa.
Pirmie numuri - līderi
Vēlēšanu likums noteic, ka katru kandidātu var pieteikt tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Ar pirmajiem numuriem Vienotības sarakstā varētu startēt partiju līderi Solvita Āboltiņa (JL), Ģirts Valdis Kristovskis (PS), Aigars Štokenbergs (SCP), kā arī premjers Valdis Dombrovskis (JL), bet piektajā vēlēšanu apgabalā būšot ar partijām nesaistīta kandidāte. No šīs uzvedinošās informācijas izriet, ka tai vajadzētu būt S.Ēlertei. Politiskie konkurenti paredz, ka cīņa par vietām sarakstā novājinās apvienību jau pirms vēlēšanām, pēc kurām to sadzīvošana arī varētu nebūt viegla.
Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (PS), kurš piedalījās sistēmas sagatavošanā, atzina, ka tas tiešām nav viegls uzdevums un vienmēr ir apmierinātie un neapmierinātie. Taču kandidātu sarakstu veidošanas noteikumi ir sagatavoti tā, lai vietu dalīšana notiktu pēc iespējas bezkaislīgāk. Pirmos divus numurus katrā vēlēšanu apgabalā noteiks partiju priekšsēžu konference, tālākās vietas aizpildīs atbilstoši partiju piedāvājumam tā, lai katrai partijai būtu vienāds vietu skaits katrā no apgabaliem. Ja kādā apgabalā partijai iedalīts trešais numurs, tad nākamo tās kandidātu sarakstā iekļauj kā sesto. Par «D kvotu», ar ko tiek apzīmēti kandidāti no partijām, kas pievienosies pēc dibināšanas, arī lemšot triju partiju līderu konference.
SCP priekšsēdis A.Štokenbergs Dienai kā vēlamos kandidātus minēja, piemēram, Imantu Kalniņu no tēvzemiešiem, kurš gan neplāno startēt vēlēšanās, Ati Lejiņu un Ansi Dobeli no LSDSP, vienlaikus izsakot šaubas par tiem, kuri asociējoties ar Gundara Bojāra (tagad LPP/LC) saimniekošanas laiku Rīgā. TB/LNNK līderi, kas vieni no pirmajiem pirms vairākiem gadiem aicināja veidot plašu labējo partiju apvienību, ir neizpratnē par piedāvājumu sarakstā iekļaut tikai Vienotībai tīkamus to biedrus, liekot atteikties no partijas identitātes un bez ierunām parakstīt sagatavotos dokumentus, kas būs vēl viens nosacījums. G.Bērziņš uzskata, ka līgumu iespējams slēgt tikai ar partiju.
Kompromisa programma
Līdz Pilsoniskās savienības kongresam Silvas Bendrātes (JL), Karinas Kornas (SCP) un Sanitas Stelpes (PS) vadībā ir uzrakstīts arī apvienības programmas projekts, ar kuru tiek iepazīstināti partiju biedri, un apspriešanas gaitā vēl iespējama tā pilnveidošana. Uz programmas veidošanas sarunām katra partija deleģēja trīs cilvēkus, kuri piedalījās arī S.Ēlertes domubiedru diskusijās ar ekspertiem un dokumentā iekļāva priekšlikumus arī no šīm sarunām. Vienotībā iesaistījušās ideoloģiski atšķirīgas partijas, jo SCP sākotnēji sevi pieteica ar sociāldemokrātisku ievirzi. S.Bendrāte atzina: «Mēs mācāmies strādāt kopā. Tas nav vienkārši un šī programma ir liels kompromiss.»
Sagatavotajā projektā ir noteikta lata kursa stabilitāte, pakāpeniska budžeta deficīta samazināšana līdz 3% un iekļaušanās eiro zonā ne vēlāk kā 2014.gadā. «Saglabāt Latviju kā relatīvi zema nodokļu sloga valsti,» apņemas partijas. Tās sola sagatavot vairākus jaunus likumus, piemēram, fiskālās disciplīnas likumu, veselības aprūpes organizācijas likumu, likumu par sociālās apdrošināšanas budžetu, lai racionāli organizētu sociālā budžeta apsaimniekošanu. Iecerēts arī likums par valsts atbalstu atjaunojamajiem energoresursiem, likums par Rīgu kā Latvijas Republikas galvaspilsētu, kā arī jauns un moderns administratīvo sodu likums. Apvienības veidotāji sola nostiprināt vidusšķiru un izskaust nabadzību, kā arī atjaunot ticību savai valstij un saviem spēkiem.
S.Bendrāte minēja trīs jautājumus, par kuriem partijas vēl nav vienojušās, - attieksmi pret progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, tautas vēlētu prezidentu, kā arī dubulto pilsonību ārzemēs strādājošajiem latviešiem.