Kauj musulmanis
Saimniecība Viesuļi atrodas Zasas pagastā Jēkabpils pusē. Tās īpašnieks Normunds Teicāns Dienai stāsta, ka kautuvē ieguldīts ne mazums līdzekļu, gan izmantojot Eiropas Savienības atbalstu, gan pašu līdzekļus. Sezonā te strādā apmēram 150 darbinieku, un par «halal» gaļas piegādi ir noslēgti līgumi gan ar Zviedrijas, gan ar Vācijas uzņēmējiem. Cik daudz jau eksportēts, N.Teicāns precīzi neatklāj, taču bilst, ka uz katru valsti «iet pa fūrei nedēļā». Lopus nodrošina vairāk nekā tūkstoš piegādātāju - gan lielāki Latvijas uzņēmumi, gan sīkas zemnieku saimniecības.
Gaļas noiets esot arī Latvijā. «Latvijā ir kādi desmit tūkstoši musulmaņu, pietiekoši liela kopiena ar savu pieprasījumu. Kā jūs domājat, vai līdz šim viņi neēda sev speciāli gatavotu gaļu? Protams, ka ēda. Vienkārši kaušana un apstrāde notika, kā mums šķiet, kaut kur pa kaktiem, nelegāli,» norāda N.Teicāns.
Kaušana atbilstoši musulmaņu tradīcijai «halal», kas tulkojumā latviski nozīmē «par labu atzīts, apstiprināts», paredz, ka lopu pirms nāves ne tikai nedrīkst apdullināt, bet nedrīkst pat radīt viņā nelielu stresu. Viņam jābūt mierīgam, un tad ar īpašu nazi tiek izdarīts dūriens dzīvnieka kaklā.
«Ar milzīgu spiedienu no asa, spēja griezuma vietas dzīvnieka kaklā asinis izšļācas no organisma apmēram desmit, divpadsmit sekundēs. No tik pēkšņa ievainojuma, kas strauji pārtrauc asins piegādi smadzenēm, lops zaudē samaņu, taču sirds vēl kādu brīdi ar lielu spēku turpina darboties un atbrīvo muskuļaudus un orgānus no asinīm,» ilustrē N.Teicāns. To veicot īpaši algots musulmanis, kurš pirms kaušanas noskaita lūgšanu. Viņš jau vairākus gadus dzīvojot Rīgā un strādāt uz Viesuļiem viņš dodas reizi nedēļā. Kāvēja darbu un pašu kautuvi ir apstiprinājuši imami, reliģiskas islāma autoritātes no dažādām valstīm.
Protestē nezinot
Kautuves saimnieks neuzskata, ka šī metode būtu ar kaut ko nežēlīgāka par ierasto kaušanas veidu, kad dzīvnieks tiek apdullināts, iebilstot, ka bieži gadoties, ka apdullināšana ir neveiksmīga.
Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas izpilddirektors Jānis Zutis, kurš savā laikā pats strādājis par kāvēju, skaidro, ka lielos vilcienos būtiskas atšķirības nav - ar lopa iepriekšēju apdullināšanu vai arī bez tās abu kaušanas paņēmienu galvenais mērķis ir atņemt lopam dzīvību un pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no asinīm. Ja tas nenotiek jau 20 minūtes pēc dzīvnieka nāves, audos palikušās asinis rada vidi nevēlamu baktēriju attīstībai.
Arī Latvijas Universitātes profesors Aleksandrs Jemeļjanovs, vīrs ar veterinārmedicīnas doktora grādu, Dienai norāda, ka neiebilst pret «halal» metodi - tas ir ātrs veids, kā atbrīvoties no asinīm. Kā vienā, tā otrā kaušanas paņēmienā, asinīm notekot, dzīvnieka sirds strādā, un, kura metode līdz ar to būtu nežēlīgāka, spriest nevar.
Pats kautuves saimnieks N.Teicāns «halal» pretiniekus šķiro divās daļās: tajos, kuri neizprot situāciju nezināšanas dēļ (iespējams, nav redzējuši pat parasto liellopa kaušanu), un politiskajos oponentos, kas kurina diskusiju pirmsvēlēšanu gaisotnē. Lai zināšanas vairotu, viņš 9.martā uzaicinājis Saeimas deputātus uz Viesuļiem.
Sveši rituāli
Viens no «halal» pretiniekiem ir Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS), kurš ir viens no 13 deputātiem, kas rosinājuši mainīt likumu.
«Es varētu paļauties tikai uz veterināro ārstu spriedumu šajā jautājumā. Mums ir nepieciešami pierādījumi, ka šī metode ir humāna. Ir pienācis laiks mierīgā gaisotnē šo jautājumu atkārtoti izskatīt,» argumentē I.Līdaka. Viņaprāt, lēmums rudenī esot pieņemts lielā steigā un ažiotāžas aizsegā: «Sak, ja neatļausim, uzreiz simts tūkstoši tonnas gaļas netiks eksportēti uz ārzemēm un gaļas pārstrādes nozarē būs krahs.» I.Līdaka atzīst, ka pats reizēm kauj teļus savā saimniecībā un dara to, kā Latvijā ierasts, ar apdullināšanu. Viņš ir pārliecināts, ka šādi nodara vismazāk moku lopiņam. Jautāts, vai viņš pieņems aicinājumu apmeklēt Viesuļus, I.Līdaka šaubās - esot kas cits ieplānots.
Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (PS), kas arī iebilst pret «halal», Viesuļus, visticamāk, apmeklēs, taču apgalvo, ka viņa negatīvo nostāju tas nemainīs. «Mans viedoklis ir stabils,» pauž K.Šadurskis, nemaz neslēpjot, ka iebildumi drīzāk ir reliģiski. «Man ir nepieņemami, ka mūsu normatīvajā leksikā ienāk mums sveši reliģiskie rituāli, kas ir sveši mūsu latviskajai dzīvesziņai. Mēs tomēr esam izauguši no kristietības, tā ir mūsu kultūras sakne, pat tad, ja skaitās, ka valsts ir sekulāra un ir atdalīta no baznīcas.»
Pagaidām nav zināms, kad likuma izmaiņas varētu tikt skatītas Saeimā. N.Teicāns vien cerīgi pauž, ka lēmums būs balstīts uz zināšanām un izpratni, nevis sakņosies tikai emocionālos argumentos un pieļāvumos.