J. Pavlovičs steidz uzsvērt, ka sūdzību par iepirkumiem ir ļoti maz un uzvaras ir tikai tāpēc, ka vietējie spēj piedāvāt labākās cenas. Domes opozicionāri no konkrētiem pārmetumiem pašvaldības vadībai šai ziņā izvairās, kaut arī atzīst, ka uzkrītošais lokālpatriotisms liek uzdot jautājumus.
Olainē vispirms uzmeklējam Elekoma vadītāju un puses kapitāldaļu īpašnieku Māri Lambertu. Elekoms izveidots no padomju laika elektriķu brigādes, kas apkalpojusi vietējās rūpnīcas, un arī tagad firmas seši darbinieki nodarbojas ar elektroinstalācijas darbiem. M. Lamberts mūs sagaida laipni, labprāt runā par pašvaldības «virtuvi» - kā jau bijušais domnieks. Tomēr, kad jautājam par iepirkumiem, viņš kļūst atturīgāks, motivējot uzvaras ar spēju piedāvāt zemas cenas. «Mēs godīgi piedalāmies, mums ir ļoti daudz konkurentu!» viņš iekaist. Sākumā M. Lamberts apgalvo, ka pašvaldībā bijis ierindas deputāts, amatus neesot ieņēmis, bet, kad iejūtīgi atgādinām, ka viņš bijis arī pilsētas būvvaldes loceklis un vadītāja vietnieks, ko rāda amatpersonas deklarācija, M. Lamberts atzīst: «Nu bija, jā, bija tanī laikā mums tās stulbās deklarācijas jāraksta.» Sīkākās detaļās viņš par to neizplūst. Elekoms domes iepirkumus ieguvis arī pirms M. Lamberta aiziešanas no domes.
Pēc tam dodamies meklēt Agrosētas vienīgo īpašnieku Nikolaju Strukovu. Viņš nevienai partijai naudu ziedojis nav, vēlēšanās kandidējis arī nav. Uzņēmuma pagalmā stāv vairākas smagās tehnikas vienības, bet angārā rosās strādnieki. Saimnieka uz vietas nav, tādēļ sarunai viņš deleģē grāmatvedi Ilonu. Viņa slavē bosa spēju izrēķināt tādu cenu, lai uzvarētu konkursā. Esot tikuši arī pie Olaines estrādes celtniecības. «Pati gatavoju pieteikumu. Konkurence bija drausmīga - pēc krīzes visiem gribas strādāt. Godīgi sakot, nedomājām, ka uzvarēsim, bet nu...» viņa lepojas. Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) dati gan liecina, ka šajā konkursā bijuši tikai divi pieteikumi.
Ar pašu N. Strukovu tiekamies dažas nedēļas vēlāk, kad viņš Olaines domē kārto papīrus par veloceliņa būvi - arī šajā iepirkumā Agrosēta uzvarējusi. Viņš ir vietējais kopš 1967. gada, izmācījies par inženieri un nekautrējas sevi salīdzināt ar slaveno peldētāju Maiklu Felpsu. «Es esmu labākais. Man nav ofisa Vecrīgā, man nav lielas administrācijas - lūk, mans ofiss, es tur gandrīz vai dzīvoju!» viņš saka, rādīdams uz savu džipu.
Apkārtnē visi zinot, ka ar cenu viņš var «zem jebkura palīst», jo tehnika un darbinieki ir vietējie - tā ietaupa uz ceļa un uzturēšanās izdevumiem. «Man rindā stāv klienti, varu šķirot, ar ko gribu sadarboties. Priekš kam man uz Mārupi vai Saulkrastiem braukt?» viņš atbild, kādēļ piedalās tikai Olaines pašvaldības iepirkumos. Uzņēmumā esot 26 darbinieki, tas strādājot jau 15 gadus, un peļņa esot «ļoti normāla».
Savukārt Olaines mērs J. Pavlovičs un novada izpilddirektors Andris Bergs, kurš vada iepirkumu komisiju, uzsver, ka novads stingri raugās, lai uzvar lētākais piedāvājums. «Konkursos bez viņiem piedalās daudzi. Tad viņiem var pajautāt, kādēļ uzvar. Droši vien ir novada patrioti, neskrien pēc lielas peļņas,» saka J. Pavlovičs. Turklāt pašos lielākajos iepirkumos šie uzņēmumi neuzvar, jo pēc apjomiem «nevelk».
A. Bergs uzsver, ka pašvaldības konkursa komisijā ir septiņi cilvēki, neviena politiķa. «Iepriekšējos astoņos gados bija tikai divas sūdzības IUB, un abas esam vinnējuši,» viņš uzsver.
Domes opozīcijā esošās A8 partijas saraksta līderis Māris Vanags mūsu sarunu atklāj tieši ar sūkstīšanos par iepirkumiem, bet, lūgts konkretizēt, sarunu strauji aizstūrē citā virzienā. Problēma esot globāla - valsts līmenī noteiktais, ka jāņem lētākais piedāvājums, noved pie nekvalitatīvu materiālu izmantošanas, un, ja kaut kas saplīst garantijas laikā, firma vienkārši bankrotē. Par Olaines pašvaldības iepirkumiem viņš atmet ar roku: «Jā, ir firmas, kas mūždien vinnē, bet par to uzprasiet citiem, neesmu bijis ne uz vienu iepirkumu komisijas sēdi.» Savukārt domes aktīvākais opozicionārs Andris Tolmačevs (PCTVL) par šo jomu tikai nosaka: «Nevaru neko pateikt. Par jebkuru vārdu man ir jāatbild.»