Ierobežojumus tiešai samaksai par ambulatorajiem pakalpojumiem nesen ieviesusi kompānija If P&C Insurance. Uzņēmums skaidro, ka tie skars tikai tos klientus, kas bieži izmanto medicīnas pakalpojumus vai dārgākus izmeklējumus. Arī ar RSK Apdrošināšanas polisi līdz 30.novembrim pa tiešo nevar norēķināties 16 iestādēs - jāsamaksā pašam, pēc tam jāiesniedz čeks. Šāds lēmums pieņemts sakarā ar premjera rezolūciju pārtraukt veselības apdrošināšanu valsts iestāžu darbiniekiem, tādējādi esot jānovērš situācija, ka polises īpašnieki pēdējā brīdī sāk tās masveidā izmantot bez objektīvas nepieciešamības.
IF valdes locekle Dace Ivaska uzsver: apdrošinātāju piesardzība skaidrojama ar to, ka veselības apdrošināšana pirmo reizi pēdējos gados strādā ar zaudējumiem. Pēdējo mēnešu laikā ārstu konsultāciju un izmeklējumu skaits vienai apdrošinātajai personai ir pieaudzis par 40%. «Tas liek domāt par ārstniecības iestāžu ieinteresetību polises izmantošanā un vēlmi kompensēt valsts finansējuma samazinājumu uz apdrošinātāju rēķina,» viņa pamato. Izmaiņas norēķinu kārtībā apsver arī Ergo un paredz, ka iestāžu skaits, kas «saglabās apdrošinātāju uzticību», samazināsies. Sabiedrība Balta savukārt atgādina: dažās medicīnas iestādēs no apdrošināšanas polišu īpašniekiem tiek prasīta līdz pat 30% augstāka samaksa nekā no citiem pacientiem. Pāriešanu uz priekšapmaksu Balta uzskata par risinājumu, ja masveidīgā tendence nelietderīgi izmantot polisi vēl vairāk pastiprināsies. Tikmēr BTA, situācijai tirgū kļūstot arvien saspringtākai, ar septembri piedāvā klientam iespēju izvēlēties, vai tomēr viņam nebūtu lietderīgāk apmeklēt kādu lētāku iestādi.
Taču arī medicīnas iestādes apdrošinātājiem izsaka pārmetumus. Medicīnas centra ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons uzsver, ka apdrošinātāji cenšas spiest uz leju cenas un pārorientēt pacientus uz lētākām iestādēm. Taču tiem uzņēmumiem, kuri investējuši līdzekļus modernās iekārtās un tehnoloģijās, cenu samazināšana ne vienmēr ir pa spēkam.
Savukārt Veselības centra 4 vadītājs Māris Rēvalds ir pārliecināts, ka «solīdas» iestādes ļaunprātīgi pacientu polises jau sen neizmanto un tā sauktais karuselis - kad pacientu bez vajadzības sūta no viena izmeklējuma uz citu - vairs nav izplatīta paradība. «Taču ir dzirdēts, ka šādu pieeju izmanto dažas lielas valsts iestādes,» piebilst M.Rēvalds. Par galveno vaininieku esošajai situācijai viņš sauc krīzi, jo cilvēki ir daudz vairāk motivēti izmantot polisi. Viņš arī uzsver: ir daži apdrošinātāji, kas medicīnas iestādēm nemaksā, atrunājoties ar to, ka viņu naudu «tur uz depozīta».