Augusts Brigmanis. Varu teikt diezgan precīzi - par Valdi Zatleru balsot no mūsu frakcijas nav gatavi septiņi cilvēki. Tie ir visi zaļie, un, pieņemu, tas varētu būt arī Jānis Klaužs. Viņš nācis no Tautas partijas, un pret Zatleru viņam palicis zināms rūgtums. Teiksim, pieciem līdz septiņiem cilvēkiem no frakcijas vajadzētu vēl papildu argumentus, lai balsotu par Zatleru. 5. maijā mums ar prezidentu ir saruna ZZS frakcijā. Grūti gan iedomāties, ko tiem, kas pašlaik nav gatavi balsot par, viņš vēl varētu pateikt.
Prezidenta lekcija šonedēļ neko jaunu nedeva. Gāju cieņas pret šo valsts institūciju dēļ. Vajadzēja arī turp aizvest ZZS šaubīgos, lai pēc tam varu teikt, ka esmu darījis visu.
Raivis Dzintars. No mūsu puses nebūtu korekti runāt par gala lēmumu, pirms neesam frakcijā ar prezidentu tikušies. Tas notiks 12. maijā. Izvēloties kandidātu, mums arī jārēķinās ar to svaru, kas mūsu partijai un frakcijai dots, - ar savām septiņām vietām parlamentā. Tāpēc uzskatām gan, ka Valsts prezidents varētu būt labāks, nekā ir Valdis Zatlers, tomēr ar septiņām balsīm nepietiktu mūsu kandidāta atbalstam. Visticamāk, mums būs jāizvēlas labākā no esošajām izvēlēm, nevis labākā izvēle vispār.
Kādi ir jūsu atskaites punkti, vērtējot gan Zatleru, gan eventuāli jebkuru citu?
R. Dz. Kritēriji var būt mainīgi atkarībā no tā, kādas ir prezidenta pilnvaras. Ja viņam pilnvaras būtu lielākas, kā savā Satversmes grozījumu projektā arī esam iesnieguši, tad kritēriju droši vien būtu vairāk. Pašlaik neviena no prezidenta funkcijām nav unikāla, tāpēc viņam vairāk vajadzētu būt simbolam - ar to viņš atšķiras no citiem. Tas nozīmē līdera īpašības, lai viņš spēj būtiski ietekmēt procesus ar savu vārdu vien.
Kā vērtējat Zatlera runā izskanējušos nacionālās politikas uzstādījumus?
R. Dz. Ja runājam par jēdziena «nacionāls» lietojumu retorikā, tad nenacionālu partiju mums nav. Visas ir nacionālas. Jautājums ir, kā tas izpaužas konkrēti. Nepieņemamas Zatlera uzskatos mums ir nostādnes par pilsonību un naturalizācijas atvieglojumiem. Tie nozīmētu automātisku pilsonības piešķiršanu visiem Latvijā dzimušajiem.
Automātiskā pilsonības piešķiršana šeit kopš 1991. gada dzimušajiem jums ir principā nepieņemams uzstādījums un šķērslis prezidenta kandidātam?
R. Dz. Tā ir principiāli nepieņemama nostāja. Vai tā atsver visu pārējo, un šā iemesla dēļ mēs noraidītu kandidātu? Visticamāk, ne. Runā paustais ir viens aspekts, bet jāvērtē jau visa Zatlera darbība, kur nacionālajos jautājumos viņam ir bijušas arī citas nostādnes. Piemēram, viedoklis par bezvīzu režīmu ar Krieviju, kas mums arī nav pieņemams.
Kas attiecas uz runu kopumā, tā izklausījās pēc visu Saeimā pārstāvēto partiju programmu vienojošo tēžu apkopojuma.
Pēc valdības deklarācijas izvērsuma tas izklausījās.
A. B. Piekrītu, prezidentam jābūt ar nacionālo stāju.
Bet viņam jau ir - viņš to izteica.
A. B. Gribētu to redzēt plašāku. Pilsonība ir viens segments, cits - valoda, bet es domāju par valsts nacionālo interešu aizstāvību visplašākajā mērogā. Tas gan ir ministriju darbs, tomēr tas varētu nozīmēt arī labāku ES maksājumu panākšanu zemniekiem, tāpat par enerģētisko drošību un neatkarību. Lai ir redzams, ka tas ir gan mazas valsts prezidents, bet viņu ciena un viņa vārdos ieklausās arī ārzemēs.
Tātad vērā ņemama kompetence, kas viņā simboliski ceļ visu nāciju.
A. B. Jā. Grieziet, kā gribat, bet neielūgšana uz Davosas ekonomikas forumu ir rādītājs. Vīķei-Freibergai tas piemita. Jautājums ir - cik viņš var būt stabils mūsu nacionālo interešu aizstāvis starptautiski. Zatlers to dara un cenšas, bet vai viņam piemīt tas tēls, kas var «paņemt» arī ārzemnieku?
Un Latvijas iedzīvotāju?
A. B. Pēc prezidenta runas, kas bija gana pragmatiska un tomēr notikums valsts vēsturē - cilvēks kandidē uz nākamo prezidentūras termiņu -, vajadzētu būt tā, ka cilvēki aplaudē, ceļas kājās, pasniedz ziedus. Bet tā nebija.
Drusku izpalika sanāksmes vadība.
A. B. Jā. Labi, ka Atis Silaroze ziedus privātā kārtā pasniedza. Bet, ja tas jāorganizē un nenāk no sirds, kā redzams arī pie pašiem Zatlera atbalstītājiem Vienotībā, tad acīmredzot vajadzīgā mērā kaut kas nav noticis. Zināmos apstākļos latvieši tomēr ir kājās cēlušies un dziesmas dziedājuši. Bet šeit - pieklājības aplausi.
R. Dz. Tā nav tikai prezidenta, bet Latvijas valsts pārvaldes un politikas problēma vispār - trūkst dzīvīguma un patiesuma. Es nesaku, ka Valdis Zatlers nebūtu patiess - viņš tāds ir un šajos gados ir centies būt tuvāk tautai, cilvēkiem. Tomēr tās ir tādas iracionālas lietas, kuras nevar iemācīties, tās vai nu ir, vai nav.
A. B. Tu man piekritīsi, Raivi, ka mums ir totāls līderu trūkums. Paskaties Saeimā - kādas bijušas amatpersonu pēdējās runas. Tāpēc es saku, ka Zatlera runa salīdzinoši vēl bija tā nekas.
Par citiem iespējamajiem prezidenta kandidātiem. Nacionālā apvienība tādos meklējumos esot uzrunājusi sabiedrības viedokļu līderus. Kurus tieši?
R. Dz. Ņēmām vērā ne tikai tos cilvēkus, ar kuriem paši konsultējāmies, bet arī tos inteliģences pārstāvjus, kas par to vispār izteikušies, un kā kandidāti dominē dažādi vārdi. Bieži nosaukts ir Egils Levits. Protams, arī Valdis Zatlers. Varētu saukt vēl kādus, bet dažam šādi es sagādātu lāča pakalpojumu, jo ne katrs ir gatavs sava vārda nominēšanu saistīt ar kādu politisko spēku, ko mēs arī respektējam.
A. B. ZZS šo meklēšanas apli nogāja jau pagājušajās prezidenta vēlēšanās. Tagad satieku uz ielas kādu no tolaik uzrunātajiem un prasu: nu, vai tiešām aizvien to negribi? - Nē, nē! Mans favorīts vienmēr ir bijis Andris Jaunsleinis, un arī viņš saka nē, un cauri.
R. Dz. Ir bijis tā, ka īstie kandidāti parādās pēdējā brīdī un izredzēto loks, kas šos kandidātus zina, ir ļoti šaurs. Tad drīzāk Brigmaņa kungam jāprasa par iespējamiem citiem kandidātiem.
A. B. Bez Jaunsleiņa esam uzrunājuši, piemēram, Rundāles pils direktoru Imantu Lancmani, arī LU bijušo rektoru Ivaru Lāci. Viņi visi savulaik ir atteikušies un palūguši, lai liek viņus mierā.
R. Dz. Prezidentam nozīmīgi ir līdzsvarot parlamenta un koalīcijas padomes varu. Vīķe-Freiberga bija piemērs, ka to var līdzsvarot ar savu personību vien, taču nacionālās apvienības skatījumā tas nav pietiekami funkcionāli. Tāpēc arī mūsu priekšlikums, ka prezidents jāievēl nevis pašam parlamentam, bet Latvijas pilsoņiem. Protams, līdztekus ir jāpalielina arī prezidenta pilnvaras. Tas veidotu vajadzīgo līdzsvaru.
Bet ko tas maina prezidenta kandidāta vērtēšanas kritērijos? Tie paliktu tie paši, tikai svarīgāki.
R. Dz. Kritēriji varbūt arī paliek līdzīgi, bet vērtētāji, darba devēji ir citi. Vienā gadījumā prezidents atskaitās deputātiem, turpretim otrā - nevis lasa lekcijas Saeimā, bet brauc pa Latviju un uzrunā pilsoņus.
A. B. Frakcijā kopā ar ekspertiem esam plaši diskutējuši par tautas vēlētu prezidentu un viņa funkcijām. Tautas vēlēts prezidents vienmēr ir bijis arī ZZS programmatiska nostāja, un pašlaik gatavojam savu viedokli par to Juridiskajai komisijai. Bet, lai Saeimā sāktu izskatīt jautājumu par tautas vēlētu prezidentu un attiecīgām izmaiņām Satversmē, ir jābūt ļoti kvalitatīvi sagatavotam placdarmam, jo jau pēc pirmā lasījuma jebkādus jaunus labojumus tur izdarīt būtu ārkārtīgi grūti.
R. Dz. Mūsu priekšlikums bija ļoti kvalitatīvs. Ne jau mūsu politiķi, bet juristi to gatavoja, bet tā ir normāla prakse, ka opozīcijas priekšlikumu noraida, lai pēc kāda laika parādītos tāds pats, bet jau pozīcijas priekšlikums. Politiskās greizsirdības mums nav. Priecāsimies, ja šādā vai tādā formā šis mērķis tiks iedzīvināts arī ar citām rokām.
A. B. Tā virzība ir Vienotības, tas ir, Juridiskās komisijas, rokās.
Kā jūs komentētu Juridiskās komisijas vadītājas Ilmas Čepānes teikto, ka nacionālās apvienības iesniegtie Satversmes grozījumi par tautas vēlētu prezidentu velk uz vadonību?
R. Dz. Atļaušos būt polemisks, bet man radies priekšstats, ka Čepānes kundzes vērtējumā kvalitatīvs un pareizs var būt tikai tas, ko uzraksta pati Čepānes kundze. Nevar piedēvēt vadonismu mūsu priekšlikumiem par normām, kas darbojas jau daudzās Eiropas valstīs. Ko tad tas nozīmē - ka ES valda autoritāri režīmi? Mūsu priekšlikumi bija par parlamentāras valsts saglabāšanu. Tautas vēlēts prezidents nav tam pretrunā.
Tomēr - ja būtu tautas vēlēts prezidents vai arī esošajā kārtībā prezidentam būtu lielākas pilnvaras, vai tas kaut ko mainītu jūsu uzskatos par Valda Zatlera kā prezidenta varēšanu?
A. B. Man par to ir viegli runāt, jo mūsu nesen pasūtītajā pētījumā par prezidenta kandidātiem izteikti ir trīs līderi Valdis Zatlers, Inguna Sudraba un Aivars Lembergs. Zatleram «vilkmi» dod pašreizējais amats, pārējiem - viņu darbi un tradicionālie šo darbu atbalstītāji. Ja tagad par tautas vēlētu prezidentu būtu jāstartē visiem trim, pirmajā kārtā nevinnētu neviens. Jautājums ir, kam savas balsis būtu ar mieru atdot tie, kuru kandidāts otrajā vēlēšanu kārtā būtu atkritis.
R. Dz. Par aptaujām var būt dažādi viedokļi, bet katrā ziņā es neesmu starp tiem, kas tautu dēvē par nekompetentu labai izvēlei. Cita lieta, ka ar šo izvēli vēlāk esam vairāk vai mazāk apmierināti, bet ar līdzvērtīgu sacensības iespēju pilsoņi noteikti izvēlētos labāko. Un jau tas vien būtu sasniegums - ja prezidentu izvēlētos nevis kaut kur aizkulisēs, bet ļoti atklāti. Vai pašlaik uzvarētu Zatlers, es neņemos spriest.
Kā ZZS komentē vienubrīd izskanējušo Gundara Daudzes kā iespējamā kandidāta iespēju?
A. B. Dzīvē jau gadās visādi, bet, manuprāt, pašlaik šāda iespēja izskatīta netiek. Starp nenosauktajiem kandidātiem tādā gadījumā tikpat labi varētu būt arī Solvita Āboltiņa.
Domāju, vai viņa kandidatūrai apriori vajadzētu atkrist kaut vai tāpēc, ka 2009. gada janvārī viņš prezidenta Saeimai dotos uzdevumus novērtēja kā pāri Satversmes rāmim ejošus. Būtu dīvaini, ja cilvēks ar šādu uzskatu kaut neformāli kaut kur figurētu.
A. B. Sarunās arī tagad viņš neslēpj savu viedokli, ka būtu šo vai to darījis citādi.
Bet vai Daudzes kandidatūra ir iespējama?
A. B. Dzīve ir pilna ar dažādiem kūleņiem. Cilvēks var arī mainīt savu attieksmi. Varbūt konkrēti par šo viņa domas ir mainījušās.
R. Dz. Arī jūsu medijs mēģina līdz sabiedrībai novadīt diskusiju par iespējamajiem prezidenta kandidātiem, lai gan īstos iespējamos kandidātus neviens līdz galam īsti nezina. Kaut kas ir izskanējis, bet neviens nezina, vai tā ir māņu kustība vai augsnes gatavošana reālam kandidātam. Un tieši tāpēc vajadzētu domāt par prezidenta izvēlēšanas kārtības maiņu - lai būtu vienādi nosacījumi, lai kandidāti būtu redzami, lai būtu skaidrs laikaposms, kurā cilvēki viņus var vērtēt pēc būtības, nevis hipotētiski - kas būtu, ja būtu tā.
Katrā ziņā tas izslēgtu manu interesi, vai tik jums kaut kas nav paslēpts piedurknē.
A. B. Frakcijas diskusijā par tautas vēlētu prezidentu viens no pieaicinātajiem juristiem sacīja, ka, ja mums būtu tāda līmeņa kāzas kā tagad Anglijā, tad tā līgava būtu apsūdzēta visos grēkos un internetā par viņu cirkulētu pornogrāfiskas kolāžas. Šāda nomelnošana un izcūkošana ir iemesls, kāpēc cilvēki nevēlas pat mēģināt, ka viņus nominē, turklāt vēl laikus.
R. Dz. Pēc šādas loģikas gan partijas arī pirms Saeimas vēlēšanām varētu nerādīt savus kandidātus. Diemžēl interneta vidē ir sava realitāte, ko īstermiņā laikam mainīt nevarēs, un ar to katram, kas kaut kā domā iesaistīties politikā, vienkārši ir jārēķinās kā ar nepatīkamu faktu.
Saeimā ir ļoti nomainījies sastāvs, ir daudzi jauni deputāti. Vai tas nozīmē arī, ka kultūra būtu mainījusies? Vai nevarētu būt tā, ka nacionālā apvienība, piemēram, tiek pārliecināta atbalstīt Valdi Zatleru, bet ZZS vai kāds cits «ņem un uzmet»?
R. Dz. Mūsdienu politiskajā kultūrā «uzmešana» diemžēl ir norma, un šīs tradīcijas lielos vilcienos nav mainījušās.
A. B. Kāpēc ZZS ir tik aizdomīgi par paraksta likšanu zem Vienotības iniciatīvas par Zatlera atkārtotu virzīšanu? Vai arī par to, ka Āboltiņa vēl šonedēļ saka par 33 deputātu balsīm par Zatleru. Bet varbūt taisnība ir vēl nesenās Ministru prezidenta preses sekretāres intervijā, ka kuluāros šie cilvēki runā kaut ko citu? Tāpēc mēs arī neparakstāmies, lai pēc tam «uzmetēju» vainu neuzveltu mums.
Vai tomēr var būt variants, ka frakcijas tiekas un pārrunā savus jautājumus ar prezidentu, izdara secinājumus un jau pirms pirmās balsojuma kārtas ir lielos vilcienos skaidrs, kurš ir par vai pret un kādēļ?
A. B. Būšu reālists. Ar divām Saeimas apvienībām, pat esot pozīcijā, ir par maz, lai nodrošinātu pozitīvu balsojumu. Tāpēc labāk mēs pasakām godīgi, ka mums tik daudz balsu nav. Kā ir Vienotības iekšienē, lai paliek uz viņu pašu sirdsapziņas, bet jebkurā gadījumā nav laba prakse, ja prezidentu ievēl knapi, knapi.
Vai nav iespējams, ka Zaļās partijas mazākums frakcijas iekšienē piekāpjas vairākumam?
A. B. Jāsāk ar to, ka paši par atbalstu Zatleram neesam vienoti, tomēr arī ticības Vienotības 33 balsīm man nav. Viennozīmīgi. Zinot to, ko es zinu, un kuluāru sarunas, 33 balsu tur nav. Tāpēc likt zem tā kopēju parakstu un «iznest cauri» godājamu cilvēku, kāds ir Zatlers, es negribu. Lai parakstās tie, kas ir gatavi, un tad ir skaidra bilde.
Vai ar nacionālās apvienības atbalstu labākajam no pieejamajiem kandidātiem varēs rēķināties?
R. Dz. Būs rūpīgi jāizsver, vai labākais pieejamais kandidāts tomēr nenonāk pārāk lielā pretrunā ar mūsu ideāliem. Bet es noteikti varu solīt, ka par to lēmumu, ko mēs pieņemsim - vai tas būs brīvais balsojums vai kopīgs -, mēs izklāstīsim ļoti atklāti. Citādi kaut ko garantēt es nevaru. Tad ir jāķeras pie Imanta Parādnieka melu detektora. Tāpēc ir jāmaina prezidenta ievēlēšanas sistēma. Jo sistēmu var nomainīt ātrāk par cilvēku domāšanu un valdošajām tradīcijām.
Līdzšinējie nodrošināšanās mēģinājumi ir diezgan kuriozi - atcerēsimies kaut vai Jura Dobeļa pirktās krāsainās pildspalvas. Varētu jau pavīpsnāt, bet tas ir bēdīgs signāls par mūsu vērtībām, kas šādi tiek nodotas. Ja, par katru cenu nodrošinoties, beigās tik un tā kaut kas neiznāk, tā ir vēl dziļāka roba ciršana. Tāpēc prezidents jāievēl pēc citiem principiem un ar citām pilnvarām, lai viņam būtu tiesības skatīties uz pirkstiem Saeimai, lai arī tur tradīcijas ar laiku mainītos.
Piedalies diskusijā un izsaki viedokli, rakstot Dienas Komentāru nodaļas vadītājam: [email protected]