Kad 23. jūlijā uz Nacionālās apvienības bāzes tika nodibināta partija, kuru juridiski reģistrēs tikai pēc vēlēšanām, par tās līdzpriekšsēdētājiem ievēlēja R. Dzintaru un R. Zīli, kurš mēnesi pēc stāšanās amatā no tā atkāpās. Viņš joprojām ir partijas biedrs un nav arī zaudējis kolēģu cieņas pilno attieksmi. Taču jau Tēvzemei un brīvībai/LNNK R. Zīle vadīja no Briseles, kur otro sasaukumu strādā Eiropas Parlamentā. Viņu vairāk varēja uztvert kā apvienības seju, kas publiskajās diskusijās to cienīgi pārstāvēja, bet partijas vadības praktiskajā darbā attālums, iespējams, liedza ar pilnu jaudu piedalīties. Līdz ar R. Zīles paiešanu malā varētu mainīties akcenti arī partijas ideoloģijā, jo viņš aicināja īstenot Eiropā saprotamu politiku un līdzināties britu konservatīvajiem. Visu Latvijai! komfortablāk varētu justies sadarbībā ar Nīderlandes galēji labējo Brīvības partiju vai Zviedrijas Demokrātu partiju, to jau pirms vairākiem mēnešiem Dienai pieļāva sociologs Aigars Freimanis, norādot, ka VL radniecīgu nacionālu partiju popularitāte Eiropā pieaug. Arī VL-TB/LNNK reitings ir palielinājies, un pēdējā Latvijas faktu aptaujā to jau atbalstīja 7,6%, liecina pēc aģentūras BNS pasūtījuma veiktais pētījums.
Koleģialitāte vēl jāizkopj
Acīmredzami pieredzējušo TB/LNNK biedru svars apvienībā samazinās, pieaugot VL ietekmei, tas atspoguļojas arī kandidātu sarakstā. Iespējams, tie ir arī centieni reaģēt uz sabiedrības noskaņojumu, kurā valda tendence visu veco nojaukt. Jūtams, ka ne tikai tēvzemiešu pasivitāte iepretim jauno Visu Latvijai! kolēģu aktivitātei, bet arī ārējo nelabvēļu un atsevišķu savu cilvēku mēģinājumi atšķelt tēvzemiešus radījuši pamatu šaubīties par koleģialitāti apvienībā. Tās trūkumu ar nožēlu novērtēja arī R. Zīle, kura sarūgtinājums visvairāk saistīts ar vienu no apvienības līderiem Imantu Parādnieku. Viņa nesen publiskotā sarakste ar varbūtējo partijas ziedotāju rada priekšstatu par visai nievājošu attieksmi pret tēvzemiešiem, kuri vairs neesot ieinteresēti partiju finansēt, kā tas bija pirms iepriekšējām vēlēšanām. I. Parādnieks gan sola, ka vēlēšanu kampaņa būšot korekta pretēji tam, kas notika pirms 10. Saeimas vēlēšanām. Saeimas deputāts tēvzemietis Dzintars Rasnačs vairākkārt uzsvēra, ka attiecības Saeimā un kopīgais darbs parakstu vākšanā par latviešu valodas nostiprināšanu izglītības sistēmā ir saliedējis apvienības kodolu. Tas attiecoties arī uz sociālajos tīklos ar saviem radikālajiem izteikumiem pamanīto Jāni Iesalnieku, kurš esot komandas cilvēks. Vēlēšanās viņš nekandidē.
Savstarpējo attiecību nianses ir kā darvas piliens medus mucā, jo 10. Saeimā Nacionālā apvienība sevi parādīja kā konstruktīvu un valsts intereses atbalstošu politisko spēku, kurš tiesiskuma jautājumos bija vienīgais premjera Valda Dombrovska pārstāvētās Vienotības atbalsts. Arī vēlēšanu kampaņā tiek īpašs uzsvars likts uz tiesiskumu un drošību. VL-TB/LNNK balsoja arī par uzticību valdībai, lai gan tajā netika pieņemta. Lielākajai daļai frakcijas deputātu nebija parlamentārās pieredzes, bet, pateicoties frakcijas vadītājam Eināram Cilinskim, tā demonstrēja sevi pietiekami cienīgi un nepiedzīvoja lielas izgāšanās. Apvienība ir palielinājusi savu atbalstītāju loku un uz jaunās Saeimas vēlēšanām iet ar skaidru pozīciju, kas, pēc R. Dzintara domām, dod iespēju to vērtēt kā prognozējamu politisko spēku. Tā arī skaidri pateikusi, ka var sadarboties ar visiem politiskajiem spēkiem, izņemot Saskaņas centru - un ne tikai atšķirīgās vēstures faktu izpratnes dēļ. Ne mazāk svarīgs kavēklis ir SC neskaidrais līgums ar Krievijā valdošo partiju Vienotā Krievija! un sociālista Alfrēda Rubika atrašanās SC valdē.
Atbalsta valdības kursu
Premjera kandidāts G. Bērziņš, kurš, visticamāk, būs arī apvienības līdzpriekšsēdētājs R. Zīles vietā, vēlas atspēkot bažas par sociāli ekonomisko jautājumu atstāšanu novārtā, jo arī šajā ziņā apvienība jau pirms vēlēšanām paužot skaidru viedokli - tā iestājas par pēctecības nodrošināšanu attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem un šīs valdības kursa turpināšanu, kā arī atbalsta iestāšanos eirozonā 2014. gadā. Apvienība gatavo tā dēvēto atvērto programmu, kuru pilnveido kopā ar dažādu jomu ekspertiem. Tā ir par nelielām izmaiņām nodokļu sistēmā, paredzot progresīvo ienākuma nodokli, bet ar kompensējošo mehānismu, lai aizsargātu ģimenes ar apgādājamajiem. Nelielus grozījumus tā vēlas panākt arī nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurus varētu attiecināt uz neapdzīvotajām platībām.
Taču pašlaik nevar prognozēt, kāds būs VL-TB/LNNK frakcijas sastāvs nākamajā Saeimā un vai tajā būs cilvēki, kuri spēs labi uzrakstīto programmu īstenot. Līdz šim profesionālo varēšanu to izdarīt ir demonstrējis tikai G. Bērziņš un E. Cilinskis. Apvienības sarakstā ir arī no Pilsoniskās savienības aizgājušā Dāvja Stalta vadīto Demokrātisko patriotu pārstāvji. R. Zīle cer, ka VL-TB/LNNK frakcijas sastāvs būs kvalitatīvs, «ar vēlmi un iespējām strādāt nākamajā valdībā». Ja partija nav pie varas, tā lēnām irst. Dz. Rasnačs uzsvēra, ka apvienība darīs visu, lai būtu koalīcijā. Vērtējot iespējamo politisko situāciju, var pieņemt, ka šāda iespēja tai radīsies tikai tad, ja valdības kodolu veidos Vienotība un Zatlera Reformu partija un tai būs vēlme nodrošināties ar pārliecinošu vairākumu. Līdzšinējie vērojumi radīja iespaidu, ka VL cilvēki valdībā nonākt nemaz netiecas. To arī varētu saprast, jo viņiem bija vajadzīgs laiks, lai iegūtu politisko pieredzi, bez kuras strādāt varā ir grūti.