Pašlaik nav skaidrs, vai zaudējumi tiks kompensēti, palielinot kompānijas pamatkapitālu, jo izskanējusi arī versija, ka valsts varētu atteikties no līdzdalības _airBaltic_.
Kā atzīst kompānijas finansiālo stāvokli pārzinoši avoti, pamatkapitāla palielināšana ir uzņēmuma izdzīvošanas jautājums. Ja uzņēmuma kapitāls būs negatīvs, tad ir iespējama maksātnespēja. Taču aviācijas bizness šādā gadījumā ir īpaši jūtīgs, ko apliecina arī Lietuvas kompānijas FlyLAL izputēšana.
Aviokompānijas pārstāvis Jānis Vanags uzsver, ka oficiālie dati par kompānijas pērnā gada finanšu rādītājiem tiks publiskoti augustā. Taču viņš ne apstiprināja, ne noliedza informāciju, ka kopējā pērnā gada zaudējumu summa ir 30 miljoni latu. Lielākā daļa no tiem - ap 22 miljoni latu - radusies gada otrajā pusē, kad, tāpat kā visa valsts ekonomika, arī airBaltic piedzīvoja strauju lejupslīdi.
Iepriekšējos gados uzņēmums strādāja ar peļņu (2007.gadā - 1,24 miljoni, 2006.gadā - 4,06 miljoni latu).
Kompānijas vadība kā galveno iemeslu zaudējumiem min neizdevīgos degvielas līgumus. Jautāts, vai tiešām 30 miljonu zaudējumus varēja radīt tikai degvielas līgumi, airBaltic padomē esošais Satiksmes ministrijas (SM) Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižneks atbild: «Jā, pamatā tā ir.» Viņš gan atzīst, ka zaudējumus varēja radīt arī straujā maršrutu tīkla izplešanās, kā arī pasažieru skaita samazināšanās.
Arī bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) zaudējumus skaidro ar degvielas cenām. Savu atbildību kompānijas neveiksmēs viņš neredz, Dienu informēja viņa palīdze Inga Pelša.
J.Vanags noliedz, ka zaudējumu dēļ kompānija sākusi runāt par pamatkapitāla palielināšanu: «Tas nav pēkšņi parādījies, mēs runājam jau daudzus gadus.» Aviokompānijas prezidents Bertolts Fliks intervijā Dienas Biznesam (DB) kā galveno pamatkapitāla palielināšanas iemeslu min to, ka pašlaik tas ir pārāk mazs - 500 000 latu. Tāpēc tagad svarīgākais esot jautājums, vai valsts būtu gatava palielināt savu pamatkapitālu. Valstij būtu jāiegulda ap 15 miljoniem latu, tieši tik daudz, cik tā kā 52% kapitāldaļu turētāja pērn zaudējusi. Gandrīz tāda pati summa būtu jāiegulda arī otram kompānijas īpašniekam B.Flikam.
Izskanējuši minējumi, ka viens no variantiem varētu būt arī valsts kapitāldaļu pārdošana. «Mums būtu vēlams, ka būtu vairāk privāto īpašnieku un valsts ietekme nebūtu tik liela,» intervijā DB saka B.Fliks. Tiesa, kompānija kā vienu no iemesliem valsts kapitāla daļu paturēšanai min nepieciešamību saglabāt savu klātbūtni NVS un Tuvo Austrumu valstu tirgū, kur lidojumu var veikt nacionālās aviokompānijas. SM, aizbildinoties ar konfidencialitāti, par iespējamajiem rīcības variantiem atteicās runāt.
Ziņas par airBaltic pērnajiem zaudējumiem raisa minējumus par tā šī gada rādītājiem. Kā Dienai apliecināja avots uzņēmuma iekšienē, airBaltic tagad ieviesti stingri taupības pasākumi. B.Fliks, tāpat kā iepriekš, airBaltic stāvokli DB gan krāso rožaini: «Pilnīgi pretrunā ar kopējo ekonomisko situāciju valstī mūs sagaida labākais gads kompānijas vēsturē.»
SM uzsver, ka pagaidām darba kārtībā nav jautājuma par izmaiņām uzņēmuma vadībā. Vērtējumu par B.Flika darbu tā sniegšot pēc oficiālās rezultātu publiskošanas.