Runājam vēl pirms RFS komandas debijas UEFA Eiropas līgas pamatturnīrā, brīdī, kad jums priekšā ir astoņu spēļu nogrieznis 24 dienās. Kāds trenerim noskaņojums pirms tāda maratona?
Ļoti nopietns noskaņojums. Esam vienu etapu pabeiguši, kvalificējāmies pamatturnīram, nāca izlašu pauze, kas mums palīdzēja nedaudz atjaunoties un restartēties, kā arī pastrādāt. Tagad spēlēsim katru trešo dienu, protams, slodze būs liela, bet tas ir tas, uz ko mēs gājām. Mēs zinājām par to un esam priecīgi, ka šādā situācijā nokļuvām, nevis spēlējam tikai reizi nedēļā vietējā čempionātā.
Tiek uzskatīts, ka pirms diviem gadiem, kad iepriekšējo reizi spēlējāt Eirokausu pamatturnīrā, pārlieku mazs sastāvs liedza jums izcīnīt Latvijas čempionu titulu. Vai šobrīd situācija ir citāda?
Šoreiz mēs tādai slodzei jau gatavojāmies, tāpēc vasarā papildinājāmies ar ļoti kvalitatīviem spēlētājiem. Gandrīz visi jau no pirmās dienas ir gatavi spēlēt pamatsastāvā vai atrodas tam blakus, katram ir svarīga loma.
Šogad Eirokausu kvalifikācijā vispirms divu spēļu summā uzvarējāt ar 7:0, tad zaudējāt ar 1:7, sekoja uzvara ar 9:0 un tikai play-off kārtā cīņa bija līdzīga – dramatiska uzvara pēcspēles sitienos. Tomēr laikam jau viss nebija tik vienkārši un primāri jārunā par UEFA Čempionu līgas pirmo kvalifikācijas kārtu, kurā Latvijas klubi uzvarēja pirmoreiz kopš 2009. gada. Kādu izjutāt spiedienu saistībā ar to, ņemot vērā, kādas priekšrocības tiek iegūtas tālāk?
Protams, no malas liekas, ka gāja viegli, jo rezultāts bija pārliecinošs, bet tagad redzam, ka Larne komanda, ko uzvarējām pirmajā kārtā, ir tikusi UEFA Konferences līgas pamatturnīrā. Mēs sapratām, ka tās būs ļoti svarīgas spēles. Mūsu priekšrocība bija, ka pretiniekam vēl nebija sākusies sezona, bet redzam, ka pēc tam viņi apspēlēja Kosovas čempionus Balkani. Tātad komanda ir kvalitatīva un mēs uzvarējām, pateicoties tam, ka bijām labāk sagatavojušies. Nevaru teikt, ka izjutām spiedienu, bet paši sapratām, ka jau ilgus gadus Latvijas klubi nav spējuši pirmajā kārtā uzvarēt. Mēs arī šo faktu izmantojām, runājot ar spēlētājiem, lai palīdzētu viņiem noskaņoties. Tomēr arī paši puiši ļoti labi saprata, ka šī brīža Eirokausu sistēmā pirmajā kārtā gandrīz obligāti ir nepieciešams uzvarēt. Man šķita, ka Larne labāk spēlē savā laukumā, tāpēc pirmajā spēlē Rīgā bija nepieciešams iegūt pēc iespējas labāku rezultātu. Mēs to izpildījām, bet pirms atbildes spēles satraukums saglabājās, jo sapratām, ka pretinieks gribēs gūt ātrus vārtus, lai atgrieztos spēlē. Pēc tam viņu fanu priekšā un viņu laukumā viss būtu iespējams. Tāpēc ļoti nopietni gatavojāmies ne tikai no futbola aspekta, bet arī lai mentāli zinātu, kur atrodamies un kā turpināsim spēlēt pie kāda konkrēta notikumu pavērsiena.
Palīdz arī tas, ka RFS Eiropā spēlē katru gadu, tāpēc tagad pirmajās kārtās atrodas izsēto komandu vidū?
No izlozes atkarīgs ļoti daudz – tajā var gan paveikties, gan nepaveikties. Tomēr es pirms izlozes par potenciālajiem pretiniekiem nedomāju, nemēģināju atrast labāko vai sliktāko variantu, vienkārši gaidīju. Jebkura savas valsts čempione ir nopietns pretinieks.
Savukārt kvalifikācijas izskaņā play-off kārtas atbildes spēlē vārtus ielaidāt kompensācijas laika pēdējās sekundēs. Ko treneris jūt tādā mirklī?
Pirmajās sekundēs ir tukšums. Ja pareizi atceros, uzreiz pēc tam sapratu, ka nepieciešams mobilizēties. Tas jādara pirmām kārtām man kā trenerim, jo spēlētāji, visa komanda jūt, ko es viņiem dodu – iedvesmoju vai aicinu nolaist rokas. Aizmirsām par to, kas notika, un turpinājām spēlēt. Ieviesām taktiskas un psiholoģiskas korekcijas, domāju, tās nostrādāja labi.
Tomēr laikam jau emocijas nevar salīdzināt ar 2022. gadu, kad neizšķirtu un iespēju piedalīties pēcspēles sitienu sērijā izrāvāt play-off kārtas papildlaika kompensācijas brīdī. Toreiz tā bija cīņa par komandas pirmo pamatturnīru, tagad tas jau bija garantēts.
Toreiz mēs varējām zaudēt un netikt grupu turnīrā, kamēr šeit mēs sapratām, ka zaudēt it kā nevaram, varam tikai uzvarēt. Tomēr mēs gribējām uzvarēt! Nevēlējāmies palikt Konferences līgā. Jā, psiholoģiski bija nedaudz vieglāk, bet tomēr, ja nebūtu uzvarējuši divu spēļu summā, paliktu rūgtums, ka līdz galam neizpildījām to, ko paši vēlējāmies.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze oktobra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!