Tomēr apdrošinātāju dati liecina, ka no TOP 20 Latvijas labākajiem darba devējiem 90% veic uzkrājumus saviem darbiniekiem, tā uzskatāmi apliecinot šī motivēšanas līdzekļa nozīmi mūsdienu darba tirgus problēmu kontekstā.Vēl viens secinājums pēc aptaujas – darba devējiem ir nepietiekamas zināšanas par likumdošanā paredzētajiem nodokļu atvieglojumiem. Vairāk kā 1/4 daļai no respondentiem, kuri neapdrošina darbiniekus, nebija arī pietiekamu zināšanu par nodokļu atvieglojumu iespējām.
Šos rezultātus Latvijas vadošo uzņēmumu vidū LAA un arī neatkarīgie eksperti uzskata par ļoti nopietniem, jo tie spilgti ilustrē Latvijas darba tirgus situācijas kontrastu ar Eiropas darba attiecību metodēm un ir saistīti ar daudzām citām vispārējām problēmām darba tirgū, kam nepieciešami ilgtermiņa risinājumi. Piemēram, Latvijas darbinieki maina darbu vidēji reizi 6,3 gados, un tas ir trešais lielākais darbinieku „staigāšanas” rādītājs Eiropas Savienībā (ES), – tā uzrādīja Eiropas darba un dzīves apstākļu uzlabošanas fonda veiktais pētījums. Tas liecina, ka 58% Latvijas strādnieku tuvāko piecu gadu laikā plāno nomainīt darbu.
Arī darbaspēka aizplūšana uz citām valstīm ir kļuvusi par vienu no aktuālākajām problēmām Latvijas tautsaimniecībā – iedzīvotāju emigrācija patlaban sasniedz ap 8000 – 10000 cilvēku gadā. Darbaspēka deficīta apstākļos Latvijā pieaug arī iekšējā konkurence starp tautsaimniecības nozarēm par darbinieku piesaisti, tāpēc nepieciešama arvien plašāka ilgtermiņa darba attiecību veidošanas un darbinieku motivācijas līdzekļu ieviešana.
„Turklāt tāda finanšu instrumenta izmantošana kā uzkrājošā dzīvības apdrošināšana ir izdevīga arī no makroekonomiskā viedokļa, jo samazina strauji pieaugošo patēriņa apjomu un tātad arī inflācijas pieaugumu,” atzīmē LAA prezidents Juris Dumpis.
Saskaņā ar Eiropas Apdrošinātāju komitejas 2004.gada datiem Austrumeiropas valstīs, kur pagaidām arī dzīvības apdrošināšanas daļa apdrošināšanas tirgū kopumā ir zema, vidējais juridisko personu īpatsvars dzīvības apdrošināšanas tirgū parakstīto prēmiju apjoma ziņā ir aptuveni 5%, piemēram, Ungārijā, Slovākijā un Rumānijā. Attīstītajās Rietumeiropas valstīs darbinieku dzīvības apdrošināšanas plašās prakses dēļ juridisko personu – dzīvības apdrošināšanas ņēmēju īpatsvars ir nesalīdzināmi augstāks – līdz pat 60% kā Šveicē, Dānijā, Norvēģijā vai Zviedrijā.
Saskaņā ar LAA datiem Latvijā juridisko personu – dzīvības apdrošināšanas ņēmēju īpatsvars pēc parakstītajām prēmijām ir augstāks nekā vairākās Austrumeiropas valstīs, taču ievērojami zemāks nekā attīstītajās Rietumvalstīs – šā gada 9 mēnešos tas ir bijis 34%. Tajā pašā laikā datu apkopojums liecina, ka juridisko personu īpatsvars kopējo parakstīto dzīvības apdrošināšanas prēmiju skaitā pēdējos gados nevis pieaudzis, bet pagaidām pat nedaudz samazinājies.
Kopumā šā gada deviņos mēnešos jaunslēgto līgumu vidū no kopējā prēmiju apjoma 12,4 miljonu latu apmērā ar juridiskām personām noslēgto prēmiju apjoms ir Ls 4,2 miljoni latu.
Taču no pozitīvajām tendencēm var pieminēt, ka pakāpeniski pieaug ar juridiskajām personām noslēgto dzīvības apdrošināšanas līgumu īpatsvars kopējo noslēgto līgumu skaitā. No 4% 2005.gadā šā gada 9 mēnešos tas pieaudzis līdz 5% jeb kopumā 1624 līgumiem.
LAA aptaujas rezultāti
LAA veiktā Latvijas 500 lielāko uzņēmumu aptauja (atbildes sniedza 87% no aptaujātajiem) uzrāda, ka pagaidām tāda instrumenta kā dzīvības apdrošināšanas izmantošana darba attiecībās ir diezgan kūtra: apstiprinoši par darbinieku dzīvības apdrošināšanu atbildējuši pat nedaudz mazāk kā puse – 49,6%. Taču vairāki faktori, kas fiksēti aptaujā, vieš optimismu par situācijas pārmaiņām nākotnē.
Runājot par iemesliem, no tās aptaujāto daļas, kas atbildējusi, ka uzņēmums neapdrošina darbinieku dzīvību, 30,6% ziņoja, ka nav pieprasījuma no darbiniekiem, 21% – ka nav iespējas, bet 8,1% – ka neesot informācijas. Liela daļa – 40,3% izvēlējās brīvo atbildi „cits variants”, un biežāk minētie iemesli šajā sadaļā bija: aptaujas laikā tiek plānota darbinieku apdrošināšanas uzsākšana; uzņēmumā jau ir nelaimes gadījumu vai veselības apdrošināšana; ir pensiju fonds; lēmumi tiek pieņemti ārzemēs; nav iekļauts darba kārtībā; pārāk maz darbinieku. Tādējādi redzams, ka vairāki no minētajiem iemesliem tomēr vieš optimismu par pozitīvu situācijas attīstību. Turklāt gandrīz 60% no tiem respondentiem, kas patlaban neapdrošina darbinieku dzīvību, apsver šādu iespēju nākotnē.
Taču nav pozitīvi uztverams fakts, ka vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27,4% no respondentiem, kuri neapdrošina darbinieku dzīvību, atbildējuši, ka nav informēti par Latvijas likumdošanā paredzētajām nodokļu atlaidēm. Tajā pašā laikā no respondentiem, kuri apdrošina darbinieku dzīvību, krietni lielāka daļa un pārliecinošs vairākums – 93,4% – ir informēti par Latvijas likumdošanā paredzētajām nodokļu atlaidēm
72,1% no tiem aptaujātajiem uzņēmumiem, kas apdrošina darbinieku dzīvību, apdrošina visus darbiniekus. Vidējais termiņš, uz kuru tiek slēgti apdrošināšanas līgumi – pieci gadi. Tie respondenti, kuri neapdrošina visu darbinieku dzīvību, visbiežāk minēja tādas apdrošināmo darbinieku kategorijas kā vadība un administrācija, riska grupas, darbinieki, kuri dodas ārpus Latvijas, atsevišķas struktūrvienības.
Valsts nodokļu politika ir labvēlīga uzkrājumu veidošanai
Vēl viens secinājums, kuru LAA uzskata par būtisku – nepietiekamais zināšanu līmenis par spēkā esošajiem nodokļu atvieglojumiem. Iespējams, ka mazākos uzņēmumos zināšanu līmenis par nodokļu atlaidēm ir vēl zemāks. Nodokļu eksperti atzīst, ka Latvijas nodokļu likumdošana dzīvības apdrošināšanas jomā ir ļoti labvēlīga. Jau vairākus gadus Latvijas likumdošanā ir noteikti atvieglojumi arī darba devēju maksājumiem par darbinieku dzīvības apdrošināšanu. Jāsecina, ka valsts mudina darba devējus domāt par savu darbinieku papildu finansiālo nodrošinājumu, uzkrājot līdzekļus arī dzīvības apdrošināšanas sabiedrībās, un šādu darbinieku motivācijas un darba attiecību veidošanas instrumentu darba devējam padara patiesi izdevīgu. Likumdošanas akti paredz nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kas veic darbinieku dzīvības apdrošināšanu. Apdrošināšanas prēmiju maksājumus, kas tiek veikti par darbinieku dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu veidošanu un nepārsniedz 10% no darbinieku bruto darba samaksas, ja apdrošināšanas līguma termiņš nav īsāks par pieciem gadiem, neapliek ar sociālo, uzņēmuma un iedzīvotāja ienākuma nodokli.
Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana – nozīmīgs darbinieku motivēšanas līdzeklis
„Viena no svarīgākajām atziņām, ko vajadzētu izprast darba devējiem, – uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas veikšana uzņēmuma darbiniekiem ir nevis labdarība, kas nes zaudējumus, bet gan praktiski izdevīgs darbinieku stimulēšanas instruments, kas sniedz iespēju motivēt un piesaistīt labākos darbiniekus uzņēmumam, rūpējoties par viņu nodrošinātu nākotni un sociālu atbalstu, kā arī iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus” skaidro J. Dumpis.
Jāatzīmē, ka bez tiešiem finansiāliem ieguvumiem, ko uzkrājošā dzīvības apdrošināšanas līgumu esamība sniedz darba devējiem, ir arī citi ieguvumi. Uzņēmums var papildus apdrošināt savus darbiniekus pret invaliditāti, pārejošu darbnespēju, nelaimes vai nāves gadījumiem. Šādā gadījumā cietušā darbinieka ģimene saņems gan uzkrājuma summu, gan arī atlīdzību nelaimes gadījumā. Pateicoties šādām iespējām, darbinieks tiek motivēts ilgtermiņa sadarbībai ar uzņēmumu, jo tikai tad viņš varēs izmantot uzkrājošās apdrošināšanas sniegtos labumus.
Praktiskie piemēri sistēmas izdevīgumu apliecina vēl spilgtāk: darba devējam samaksājot vienu un to pašu summu, piemēram, 50 latus kā algas pielikumu vai kā dzīvības apdrošināšanas prēmiju, darbinieks otrajā gadījumā saņem krietni vairāk, jo algas pielikuma gadījumā no darba devēja atvēlētās summas tiek noņemts lielāks nodokļu apmērs. Savukārt, ja darba devējs vēlas, lai darbinieks saņemtu 50 latus pēc visu nodokļu samaksas, tad bruto jeb līguma summa būs 61,54 lati un darba devēja obligātās sociālās iemaksas – vēl 14,82 lati.
Papildu informācija:
Kristīne Kalniņa, preses konferences koordinatore, mob. 2 9 128 208, tel. 7 242 393.