Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Mājasdarbi pēckrīzes izrāvienam

Par Rīgas ostas tuvākās nākotnes plāniem Guntars Gūte sarunājas ar Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju Viesturu Zepu.

Šobrīd ir aktuāla vēlme mainīt tiesisko regulējumu, lai sekmētu ostā strādājošajiem uzņēmējiem vēlmi investēt jaunu projektu attīstībā ostas teritorijā esošajos zemes īpašumos.

Jā, runa ir par ostas teritorijā esošo zemju apbūves tiesībām, kas mazina ostā esošo un jaunu uzņēmumu iespējas veikt investīcijas. Proti, 2017. gadā stājās spēkā jauns regulējums, ar kuru tiek nostiprināts zemes un ēkas nedalāmības princips, proti, ka uz zemes uzceltā ēka ir daļa no šīs zemes, kas risina situācijas, kur zeme pieder vienai personai un būve – citai. Ostās, ne tikai Rīgas, bet arī citās, zeme caurmērā pieder vai nu pašvaldībai, vai valstij, un ostas pārvalde faktiski pārvalda šos īpašumus. Šeit arī ir problemātikas sakne: ja šie ostā strādājošie uzņēmēji vēlas paplašināt savu darbību, būvējot jaunas ēkas, piemēram, noliktavu, ražotni, viņiem pēc būtības nevar būt īpašumtiesības uz šo būvi, jo dalītās īpašumtiesības šobrīd nedrīkst tikt radītas. Un šādās situācijās sākas garš birokrātisks process, kurā ar zemes īpašnieku – valsti vai pašvaldību – jāsaskaņo, vai īpašnieks izpirks šo būvi no uzņēmēja utt. Rīgas ostā darbojas vairāki konteineru pārkraušanas termināļi ar lieliem darbības apjomiem, kuri ir gatavi ieguldīt savu jaudu palielināšanā, taču šobrīd lēmumi par investīciju veikšanu ir apturēti. 

Kaut kādā mērā tas šobrīd bremzē investīcijas ostā...

Nevis kaut kādā, bet pat diezgan būtiski. Esam aprēķinājuši, ka kopumā zaudējam ap 170 miljoniem eiro privātu investīciju Rīgas brīvostā. Sākotnēji bija vēlme šo jautājumu atrisināt gaidāmās ostu reformas ietvaros, taču šobrīd reformas temps ir sabremzējies, taču ostā strādājošajiem uzņēmējiem šī tēma ir ļoti aktuāla. Tāpēc patlaban zemes jautājumu esam aktualizējuši atsevišķi, tostarp konsultējamies ar uzņēmējiem, ar Tieslietu ministriju un Satiksmes ministriju par pareizāko juridisko risinājumu – vai tie būtu grozījumi attiecīgajos normatīvos, vai arī tiktu izstrādāts speciāls jauns likums. Katrā ziņā vismaz gadu šobrīd esam zaudējuši, un uzskatu šīs lietas sakārtošanu par savu personīgo prioritāti.

Turpinot par investīcijām – savulaik tika pausti diezgan ambiciozi plāni attiecībā uz ostas teritorijā esošo Spilves pļavu attīstību. Kāda situācija šajā virzienā?

Patlaban notiek aktīvas konsultācijas un cieša sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Latvijas Loģistikas asociāciju, iesaistītajām ministrijām un citiem, lai paveiktu visus nepieciešamos priekšdarbus šīs teritorijas turpmākai attīstībai. Tostarp jānovērtē komunikāciju iespējamība un izmaksas, būvniecību iespējamība, vides aspekti, un ir virkne citu darbu, lai saprastu, cik lielas investīcijas būs nepieciešamas, lai šo teritoriju no pļavām transformētu par uzņēmējdarbībai izmantojamām teritorijām. Savukārt paralēli analizējam un vērtējam arī globālās loģistikas ķēdes un dažādus loģistikas parkus, kuri varētu būt potenciālie klienti. Proti, mēs jau proaktīvi ļoti rūpīgi analizējam potenciālos investorus, kurus uzrunāt par sadarbības iespējām, nevis nosacīti gaidām, kad kāds no viņiem pats izrādīs interesi par mūsu pakalpojumu izmantošanu. Tas ir jādara jau tagad, lai pēc diviem trim gadiem mums jau būtu skaidrība par potenciālo sadarbības partneru loku. 

Atceros gan – iepriekš ostai bija izstrādātas jau pat vizualizācijas Spilves pļavu attīstībai...

Tā tiešām bija, taču mēs skatāmies reāli uz situāciju pasaulē, kas patlaban ir būtiski mainījusies. Tādēļ ļoti skaidri apzināmies, ka šajos laikos nebūtu pareizi investēt lielus līdzekļus un celt kādas būves, ja šobrīd vēl skaidri nezinām, konkrēti kādā jomā strādājošs uzņēmums tur izvēlēsies darboties. Vienkārši sakot: mēs nevaram uzcelt māju un gaidīt, kurš tur nāks dzīvot, jo varbūt interesents vēlēsies pavisam cita veida ēku. Līdz ar to šobrīd veiksim tos mājasdarbus, kas mums noteikti jāpaveic, piemēram, nepieciešamo komunikāciju ierīkošana, bet par konkrētu teritoriju apbūves specifiku jau domāsim kopā ar uzņēmējiem, kad tiksim uz priekšu sarunās par investīcijām Rīgas ostā.

Starp citu, vai Spilves pļavām tuvumā ir dzelzceļa pievads?

Tuvākais patlaban ir Bolderājā esošais atzars uz Krievu salas termināļiem. Un šeit ir nākamā svarīgā prioritāte: panākt, ka uz ostu, tajā skaitā Spilves pļavām, tiek ierīkots atzars no topošās Rail Baltica dzelzceļa sistēmas, tādējādi, salīdzinot ar jebkurām citām reģiona industriālajām zonām, tas mums būtu galvas tiesu pārāks konkurētspējas faktors. 

Cik cerīga ir šī iespēja? Esat par to runājuši ar Satiksmes ministriju, projekta pārstāvjiem?

Lai arī Rail Baltica projekts jau ir uzņēmis apgriezienus un sākti pirmie tehniskie darbi, mums ir bijušas vairākas sarunas ar Satiksmes ministriju un citām iesaistītajām organizācijām par iespējama atzara izveidi. No ostas puses esam gatavi iespēju robežās investēt, lai šāda iespējamība būtu. Varianti ir dažādi, piemēram, veidot savienojumu ar atzaru uz Rīgas lidostu, kas gan ir ļoti lielas izmaksas, bet ne neiespējami, raugoties nākotnes ieguvumu kontekstā. Katrā ziņā šobrīd pats svarīgākais ir nesabūvēt un nesaprojektēt dzelzceļa mezglus tā, ka nav iespējams Rail Baltica savienojums ar Rīgas ostu vai arī tas ir ļoti dārgi. Jebkurā gadījumā mums ir labs potenciālais piedāvājums – piemēram, saslēgums ar Salaspils sauso ostu, kas dod izeju uz jūras transportu. 

Ja skatāmies 20–30 gadu perspektīvā, šāds lielas investīcijas prasošs projekts nākotnē varētu būtiski uzlabot Rīgas ostas konkurētspēju reģionā, tostarp tranzīta kravu apkalpošanā.

Protams, un ne tikai Rīgas ostas, bet arī Rīgas un visas Latvijas.

Runājot par investīcijām kopumā – šobrīd visā pasaulē, tostarp Eiropā, ekonomika ir sabremzējusies. Eiropas Savienības kontekstā pašreiz aktuāla tēma ir tā sauktais Eiropas atveseļošanas fonds, no kura paredzēts finansējums arī Latvijai. Vai Rīgas osta arī ir pieteikusies iespējai saņemt kādu atbalsta naudu no Eiropas Savienības fondiem?

Savu iespēju robežās esam aktīvi strādājuši šajā virzienā, lai osta kopā ar Rīgas pilsētu varētu pretendēt uz daļu no Latvijai pienākošā finansējuma investīciju projektu īstenošanai. Protams, mums ir ekonomiska interese, no kuras nākotnes ieguvums būtu pilsētai, iedzīvotājiem un ostai kopā. Mūsu iesniegtās iniciatīvas ir attiecībā uz digitālajiem risinājumiem: radīt dažādus tehnoloģiskus risinājumus, lai efektivizētu ostas darbu, piemēram, dažādu procesu automatizāciju un situāciju modelēšanu – arī attiecībā uz efektīvu kravas autotransporta plūsmas vadību uz un no ostas, to koordinējot ar kuģu satiksmi, transporta satiksmi pilsētā. Savukārt otrs liels virziens ir saistīts ar vides aizsardzību, kas mūsu jomā ir tikpat būtisks aspekts, šādi domājot par iespēju kuģu elektroniskai uzlādei utt. Trešais lielais bloks ir industriālo parku attīstība, kur kopā ar Rīgu konkurēsim ar citām Latvijas pašvaldībām. 

Savā ziņā daļa jūsu ideju saistās ar tā saukto zaļo domāšanu, kas šobrīd ir viena no galvenajām aktualitātēm pasaulē.

Piekrītu, jo arī jau manis minēto digitālo risinājumu un automašīnu plūsmas vadības mērķis ir mazināt gaisa piesārņojumu pilsētā. Šobrīd arī paralēli analizējam risinājumus, tā saucamos zaļos koridorus, ko mēs varētu piedāvāt pārvadātājiem, lai kravas no punkta A uz punktu B pārvietotos pēc iespējas videi draudzīgāk, sevišķi ņemot vērā, ka pasaulē aizvien vairāk pieaug ražotāju un kravu īpašnieku prasības nodrošināt pēc iespējas videi draudzīgākus pārvadājumus. Tiklīdz mēs spēsim piedāvāt emisiju neitrālāku, zaļāku risinājumu, mums automātiski palielināsies konkurētspēja tirgū. 

Un mūsu pagrieziena punkts šajā ziņā bija brīdī, kad aizvien izteiktāk kļuva skaidrs, ka fosilo kravu apjomi ostā pamazām izbeidzas, tādēļ arī pēdējos gadus osta arvien vairāk fokusējas uz konteineriem, dažādām ģenenerālkravām, kā arī domā par jaunu ražotņu piesaistīšanu gan ostā, gan arī tuvākajā apkārtnē, kurām būs nepieciešams saslēgums ar ostu, lai eksportētu gatavo produkciju. 

Pieminējāt kravu pārkraušanu. Kāda šobrīd situācija? Kā iesācies šis gads, un kādas ir prognozes gadam kopumā?

Pagājušais gads kopumā mums bija diezgan slikts, te nav ko filozofēt. Tas, kas mums iepriekš deva lielu daļu ienākumu, bija fosilās energoresursu kravas, un to apjoms pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, reāli bija teju trīsreiz mazāks. Šo kravu pārvadājumi ir mazinājušies visās reģiona ostās. Jau pērn mēs būtībā sākām rēķināties, ka šis rezultāts varētu tāds arī būt, pat īsti vēl nezinot, kā pasaules kopējo pārvadājumu tirgu ietekmēs Covid-19 pandēmija. Tādēļ jau savlaicīgi pārplānojām uz vēlāku laiku atsevišķas investīcijas, kurām nebija kritiski svarīga nozīme ostas darbības nodrošināšanā. Šobrīd galvenais akcents investīciju jomā ir ostas kapacitātes stiprināšana un kravu piesaistīšana. Vienlaikus arī paši stividori aktīvi strādā ar potenciālajiem klientiem, lai zaudēto kravu veidu vietā piesaistītu citas un tādējādi saglabātu kravu apgrozījuma apjomu.

Vēl pirms neilga laika varēja teikt, ka Klaipēdas osta pamatīgi izgriež pogas Latvijas ostām, tomēr šobrīd izskatās, ka arī Klaipēdas ostas situācija pasliktinās, jo Krievija un nu jau arī Baltkrievija kravas no Baltijas valstu ostām novirza uz Krievijas ostām. Kā šie notikumi varētu ietekmēt kravu tranzīta jomu?

Manuprāt, katra ostas stividora kontekstā situācija varētu būt mazliet savādāka – ja kravas migrē, tad spēt izteikt izdevīgu piedāvājumu un šīs kravas piesaistīt nozīmētu mums ieguvumu. Taču patiesībā Krievijai jau pirms gadiem desmit bija definēts mērķis kravas virzīt uz savām ostām. Un diez vai šajā jomā mēs varētu sagaidīt kādas pārmaiņas, turklāt arī pasaulē kopumā mazinās pieprasījums, tādēļ Rīgas ostas gadījumā – mums vienkārši jāstrādā pie alternatīvām. 

Iepriekš pieminējāt ostu reformu. Kā vērtējat šo procesu – cik tā ir cerīga, raugoties no profesionālā un biznesa viedokļa? 

Ostu jomā redzu lielu, efektīvi strādājošu ostu koordinētu pārvaldību, lai mūsu ostas nekonkurētu savā starpā, kamēr kravas aiziet uz Klaipēdu vai Tallinu. Šobrīd no Rīgas ostas puses esam snieguši virkni priekšlikumu, kas reformai būtu jārisina, piemēram, par pieminētajām apbūves tiesībām un citus. Tas, kas mums visiem kopā ir jāsaprot, – vai nu šāda sistēma tiešām tiek izveidota un efektīvi funkcionē, vai arī mēs turpināsim būt situācijā, ka reforma it kā ir sākta, bet patiesībā nekas nav mainīts. Jebkurā gadījumā šobrīd būtiski ir procesu virzīt, jo visiem daudz vairāk traucē nenoteiktība nekā konkrēts lēmums. Un, nenoliedzami, tieši ostās strādājošajiem uzņēmējiem ir svarīga konkrētība, lai viņi var normāli prognozēt savu nākotnes attīstību.

Ostai šobrīd ir aktīva sadarbība ar Latvijas Jūras akadēmiju. Kādos tieši virzienos to īstenojat?

Mēs esam atvērti sadarbībai ar uzņēmējiem, sabiedriskajām organizācijām, apkaimēm un arī augstākās izglītības iestādēm. Latvijas Jūras akadēmija šobrīd aktīvi attīsta inovāciju jomu, kam piesaistījusi arī papildu finansējumu, lai veicinātu jaunu ideju un uzņēmumu attīstību. Loģiski, ka Rīgas ostai šādas aktivitātes inovāciju jomā ir interesantas, jo mēs saredzam iespēju, ka šādos projektos varētu tikt izstrādāti jauni biznesa modeļi, kurus mēs sākotnēji varētu izmēģināt Rīgas ostā kā sava veida pilotteritorijā un pēc tam veiksmīgākos projektus varētu piedāvāt jau pasaules mērogā. Tuvākajā laikā sagaidām, ka Latvijas Jūras akadēmijas studentu komandas prezentēs savu darbu rezultātus un produktu prototipus, līdz ar to ceram izmēģināt šīs inovācijas reālā darbībā. Manuprāt, šai sadarbībai paplašinoties, ar laiku varētu rasties jūrniecības akselerators, kas jau daudz mērķtiecīgāk varētu izstrādāt dažādus biznesa risinājumus, kas tiktu komercializēti sadarbībā ar vietējiem uzņēmumiem. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sociālajos tīklos jāuzmanās

Latvijā arvien vairāk dzirdam par krāpnieku nodarītajiem zaudējumiem. Šāgada pirmajā pusē tie pārsniedza desmit miljonus eiro.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses