ARTA pozitīvi vērtē Latvijas Universitātes jauniešu iniciatīvu mazināt atkarību no alkohola jauniešu vidū un uzsākto diskusiju ar sabiedrību. Tomēr nozares pārstāvji uzskata, ka ierosinātā 21 gada vecuma sliekšņa ieviešana alkoholisko dzērienu pārdošanā neatrisinās problēmu ar patēriņa samazināšanu jauniešu vidū. "Tā būs iniciatīva "uz papīra", kas dzīvē nedos rezultātu", uzskata nozares pārstāvji.
Tādēļ nozares apvienība aicina ieviest stingrāku kontroli par alkoholisko dzērienu pieejamību un pārdošanu mazgadīgajiem, un pildīt esoša likuma normas.
"Kamēr nav izsmeltas esošā likuma iespējas un tās netiek pildītas dzīvē - respektīvi, kontrole pār grādīgo dzērienu pārdošanu nepilngadīgajiem joprojām ir zem katras kritikas, jauna vecuma cenza ieviešana būtu tikai patīkama formalitāte, kas labi izskanētu publiskā telpā, jo vizuāli 18 gadīgs un 21 gadu vecs cilvēks būtiski neatšķiras. Nav arī zinātnisku pierādījumu, ka 21 gadu vecumā atbildības un seku izvērtēšanas slieksnis būtu augstāks nekā 18 vai 20 gados", uzsver nozares apvienības biedri.
Nozares apvienība ARTA pauž viedokli, ka daudz efektīvāku rezultātu dos reālu administratīvu sodu ieviešana gan nepilngadīgiem pircējiem un/vai to vecākiem par likuma normu nepildīšanu, kā arī pārdevēju atbildības precizēšana. Kā piemēru tam, ka stingrāku sodus ieviešana tomēr strādā, varētu minēt to, ka, ieviešot kriminālatbildību par braukšanu dzērumā, valstī krietni mazinājies dzērājšoferu skaits.
Šajā sakarā ARTA ierosinājusi paaugstināt arī pārdevēju atbildību par likuma prasību nepildīšanu, piemēram, pārdevēju darba līgumos paredzēt pārdevēju atbildību par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem un ari Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikt precīzus sodus.
Alkoholisko dzērienu ražotāji un tirgotāji vērš uzmanību uz to, ka jaunieši vecumā līdz 21 gadam pamatā iegādājas kokteiļus, alu, sidru nevis stipros alkoholiskos dzērienus, līdz ar to likumam jāparedz vienāda attieksme pret visa veida alkohola tirgošanas vai reklāmas ierobežojumiem.
ARTA biedri uzsver - ja valsts patiešām vēlas spert reālus soļus šajā virzienā un piemēram novirzīt daļu akcīzes līdzekļu rehabilitācijai vai izglītošanai, tad valstij ir jāveicina legālas uzņēmējdarbības rentabilitāte, apkarojot ēnu ekonomiku un realizējot politiku, kas vērsta uz akcīzes ieņēmumu kāpināšanu un legāla biznesa atbalstu. Ir virkne pasaules valstu, kā piemēram Malta, Norvēģija, kuru pieredze liecina, pārāk augstas akcīzes likmes ieviešana rada zaudējumus valstij.