Finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai nesen sacīja, ka nodokļu sistēmu nav plānots mainīt divus gadus, bet, sākot no 2021. gada, ir iespējamas izmaiņas. Var jau būt, ka līdz tam laikam tiks atrasts variants, kā ar nodokļu palīdzību motivēt pašvaldības piesaistīt uzņēmumus, tātad darba devējus.
Pēdējā laikā atkal atdzimis viedoklis, ka strādājošo cilvēku maksātajam iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) vajadzētu nonākt nevis tās pašvaldības rīcībā, kurā cilvēks dzīvo, bet gan tās, kurā viņš strādā.
Vietvaru pārstāvji ir norādījuši, ka tai pašvaldībai, kuras teritorijā tiek uzbūvēta, piemēram, ražotne, pienāktos finansiāli ieguvumi, jo mēdz būt tā, ka ražotne atrodas vienā pašvaldībā, bet ražotnes darbinieki dzīvo citā un no šo darbinieku IIN maksājumiem nav ieguvuma tai pašvaldībai, kas rūpējas par ražotnes infrastruktūru.
Taču idejai par IIN nonākšanu tās pašvaldības rīcībā, kurā nodokļu maksātājs strādā, ir arī oponenti, kuri norāda, ka tad ieguvēja būtu Rīga un citas lielās pilsētas, bet nomaļākās pašvaldības būtu zaudētājas. Turklāt idejas īstenošanu sarežģī tas, ka nav vienprātības par to, kurai pašvaldībai pienāktos IIN maksājumi, ja, teiksim, vērienīgs tirdzniecības uzņēmums reģistrēts Pierīgā, bet tā veikali darbojas daudzviet Latvijā. Pagaidām ekspertu vidū nav vienota redzējuma arī par to, vai mūsu valsts un visas sabiedrības kopējo labklājību veicinātu vēl spēcīgāka urbanizācija, mērķtiecīgi sekmējot Rīgas un Pierīgas izaugsmi, vai arī tieši pretēji – jādara viss iespējamais, lai cilvēki dzīvotu reģionos un nebūtu tā, ka novada centrā ir par Eiropas Savienības naudu skaisti sakārtota vide, bet redzami vien daži vietējie iedzīvotāji, savukārt tālāk no centra ieraugāmas tikai tukšas, pamestas mājas.
Dažādu Eiropas valstu pieredze urbanizācijas veicināšanā vai lauku dzīvesveida saglabāšanā ir atšķirīga. Mūsu valstij jāatrod pašai savs modelis.
Kaspars
Ilgtspējīgāsinerģija
trusis nejaukais