Diena jau vēstīja, ka ekonomikas ekspertu ieskatā būtisks izaicinājums ir saistīts ar situāciju darba tirgū. Lai arī bezdarba līmenis Latvijā gada otrajā ceturksnī bijis 8,9% (CSP dati), kas nav uzskatāms par zemu, tomēr ekonomisti un vairāku nozaru uzņēmēji pauduši, ka tautsaimniecību jau negatīvi ietekmē nepieciešamo speciālistu trūkums.
Līdz šim politisko spēku piedāvājumi, kā risināt darbinieku trūkuma problēmu, bijuši visai fragmentāri. Jau daudzus gadus tiek runāts par ciešāku darba tirgus un izglītības jomas sasaisti. Šis temats kļuvis par t. s. bezgalīgo stāstu, un nesen publiskotais pētījums Baltic International Bank Latvijas barometrs rāda – 46% gados jaunu cilvēku uzskata, ka izglītības sistēma nesagatavo darbam profesijā. Tātad vai tiešām izdarīts viss iespējamais, lai mazinātu plaisu, kas šķir izglītības jomu no darba tirgus prasībām?
Tomēr jāteic, ka minētajā jomā vērojami lai arī lēni, tomēr nopietni centieni. Daudz dekoratīvāk līdz šim izskatījušies mēģinājumi mudināt Latvijā atgriezties uz ārzemēm aizbraukušos cilvēkus. Reiz vērienīgi pieteiktais Reemigrācijas plāns, kuru, starp citu, savulaik popularizēja toreizējais ekonomikas ministrs, tagad ar jauno politisko kustību Mēs par saistītais Daniels Pavļuts, izrādījās vien ieceru kopums, nevis efektīvs instruments, lai panāktu masveidīgu aizbraukušo atgriešanos mūsu valstī. Tas gan arī loģiski, jo, kā norādījuši uzņēmēju organizāciju pārstāvji un ekonomisti, – kamēr algu līmenis Latvijā ievērojami atpaliek no algu līmeņa daudzās citās Eiropas valstīs, par spēcīgu reemigrāciju var tikai sapņot.
Vēl vērts atcerēties, ka diskusijas par plašāku viesstrādnieku (to vidū arī izglītotu profesionāļu) nodarbināšanu Latvijā vismaz līdz šim no racionālā līmeņa ātri pārgājušas emocionālajā līmenī, diemžēl atklājot mūsu sabiedrībā mītošo baiļu nepievilcīgākās izpausmes.
Tātad Latvijā darba tirgū nepieciešamo speciālistu trūkst, un idejas, ko darīt, tiek gaidītas. Arī no politiķiem. Cilvēkiem, kuri sper pirmos soļus uz politiskās skatuves, un arī politiķiem, kuri uz tās atgriežas, ir plašas iespējas izklāstīt pragmatiskus piedāvājumus, iesakot, kā padarīt Latvijas darba tirgu un kopumā visu tautsaimniecību spēcīgāku un līdz ar to arī visas sabiedrības dzīves līmeni augstāku. Protams, ja vien spertie soļi neaizvedīs pa populisma takām, sekojot par tautas folkloru kļuvušajam "kā var nesolīt" principam.