Krīze mazumtirdzniecības nozarē ir vai tomēr nav pārvarēta?
Jau trešo gadu redzam apgrozījuma pieaugumu 5–10% gadā, ko rada vidējā pirkuma summas palielināšanās, nevis apmeklētāju skaita kāpums, jo, kā zināms, Latvijā iedzīvotāju vairāk nekļūst – tieši pretēji. Salīdzinot ar dramatisko apgrozījuma kritumu 2008.–2009. gadā, var teikt, ka krīze beigusies, tomēr atstājusi ietekmi.
Labie gadi pirms krīzes bija neilgi, turklāt diemžēl netrūka arī uzņēmēju, kas, iegrimstot eiforijā, ka nu reiz nauda nāk viegli, to iztērēja neapdomīgi. Dažus nomniekus krīzes laikā zaudējām, bet šie uzņēmumi piedzīvoja grūtības galvenokārt pašu vadības kļūdaino lēmumu dēļ – piemēram, novirzīt naudu nekustamā īpašuma iegādei, kas, plīstot nekustamā īpašuma cenu burbulim, cerētās peļņas vietā finansiālo situāciju pasliktināja. Bija sāpīgi noskatīties, ka veikalu ķēde strādā, bet jāslēdz, jo nauda ieguldīta kļūdaini. Vēl viens iemesls, kas saasināja daudzu uzņēmumu situāciju, bija banku paniskā reakcija, krīzei sākoties. Banku reakcija pirmajā brīdī bija pilnīgi neadekvāta – tad, kad bija saviem klientiem – uzņēmumiem – jāpalīdz, tie tika burtiski nožņaugti. Bankas demonstrēja nevis pragmatisku rīcību un klientu situācijas nopietnu analīzi, bet gan paniku un histēriskas emocijas. Ja kāda banka spēja nereaģēt histēriski, bet gan krīzes laikā palīdzēja uzņēmējiem pārvarēt grūtības, un uzņēmēji tagad zina, ka ir kāda banka, kas tiešām palīdz, tad ilgtermiņā tieši šī banka būs ieguvēja.
Kā tirdzniecības centru darbu ietekmēs pāreja no lata uz eiro?
Pieļauju, ka šogad Ziemassvētkos cilvēki iepirksies vairāk, jo gribēs sapirkt visu nepieciešamo un vēl preču rezerves līdz eiro ieviešanai. Arī Igaunijas pieredze liecina, ka pēdējās nedēļas pirms eiro ieviešanas cilvēki pirka ļoti daudz, bet dažus pirmos mēnešus pēc eiro ieviešanas – ļoti maz, jo bija jāpierod pie jaunām cenu summām. Laika gaitā cilvēki saprata, ka patiesībā nekas viņu finansēs nav radikāli mainījies, un atkal sāka tērēt naudu brīvāk.
Latvijā gan atšķirībā no Igaunijas, kur viens eiro tika mainīts pret daudzām kronām, ieviešot eiro, būs psiholoģiski pretējs efekts, jo mums liksies, ka tieši eiro viss maksā dārgāk nekā latos. Tieši mūsu uzņēmuma biznesu eiro ieviešana neietekmēs, jo mums nomas līgumi eiro ir jau ilgu laiku, izņēmums ir tikai dāvanu kartes, jo no dāvanu kartes, kas nopirkta par latiem decembrī, jātiek līdz pirkumiem, kas nākamā gada janvārī tiks veikti eiro.
Kopumā, vērtējot situāciju, jāsaka, jo vēlāk uzņēmējs sāk rūpēties par pāreju uz eiro, jo lielākas problēmas radīsies. Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu resursi Latvijā ir ierobežoti, un gada otrajā pusē daudzi var izjust IT pakalpojumu trūkumu, tāpat kā labajos gados bija jūtams būvnieku trūkumu.
Cenas pēc eiro ieviešanas kāps?
Māstrihtas kritēriji prasa zemu inflāciju, un visādām metodēm cenas līdz eiro ieviešanai tiek turētas ļoti zemu – jāatceras, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazināšana. Dažādas investīciju programmas tiek piebremzētas, jo jebkura apjomīga naudas summa, kas ienāk tirgū, dzen cenas uz augšu. Pieļauju, ka Latvijā vēl dažādi projekti tiek piebremzēti tieši ar domu, ka jāievēro eiro ieviešanai noteiktās prasības, un tā ir daudzās valstīs pielietota metode, mūsu valsts nebūt neizceļas ar īpašu oriģinalitāti. Tāpēc pēc eiro ieviešanas, kad cenas vairs netiek mākslīgi turētas zemu, tās, visticamāk, kāps.
Visu interviju lasiet ceturtdien, 20. jūnijā, laikrakstā Diena.