Bija laiki, kad bieži skanēja apgalvojums, ka Latvijā ir divas atšķirīgas pasaules, no kurām viena ir Rīga, bet otra – visa pārējā valsts teritorija. Taču pēdējā laikā aizvien biežāk parādās cits dalījums – vienu pasauli veido Rīga un Pierīga kopā ar Kurzemi, Vidzemi un Zemgali, bet otru – Latgale.
Jau gadiem augstākais bezdarba līmenis un zemākā vidējā alga ir tieši Latgalē. Daudzu Latgales pašvaldību finansiālā situācija liecina par to, ka šajā reģionā ekonomiskā aprite ir vājāka, salīdzinot ar pārējo valsts teritoriju, jo labi pelnošu iedzīvotāju, jaudīgu uzņēmumu un augstvērtīgu īpašumu ir salīdzinoši maz.
Turklāt tieši no Latgales puses nereti izskan visai savdabīgi uzskati par ģeopolitiku, un tieši šajā reģionā notikušas plašu ievērību guvušas traģēdijas, kas saistītas ar ārkārtīgu nesavaldību vai galēju nevērību.
Tiek runāts arī par to, ka Latgalē ir maz tūristu, jo mūsdienās daudzi ceļotāji nevēlas braukt pa bedrainiem autoceļiem vien tāpēc, lai palūkotos uz ezeru, un negrib meklēt sarežģīti atrodamus apskates objektus. Jāpiemin arī bažas par drošību austrumu robežas tuvumā, ko rada militārie riski un nelegālo migrantu pārvietošanās.
Protams, savas problēmas ir gan pārējā Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Un, protams, Latgales vārds asociējas ar sasniegumiem kultūrā, zinātnē un uzņēmējdarbībā, ar sakoptām dabas ainavām un ar iespaidīgu sakrālo arhitektūru. Arī latgaliskā viesmīlība ir šajā reģionā patiesi sajūtama vērtība. Tomēr sarežģījumi nav noliedzami.
Ar Latgali saistīti cilvēki teikuši, ka šis reģions savus talantīgos, enerģiskos un mērķtiecīgos pārstāvjus ir atdevis Rīgai biežāk nekā citi reģioni. Tādējādi veidojas grūti pārraujams loks – latgalieši, kuri vēlas attīstīt biznesu, pārceļas tuvāk galvaspilsētai un īsteno savas idejas, jo tur ir vieglāk atrast gan darbiniekus, gan sadarbības partnerus, gan klientus, bet līdz ar erudītu, darbīgu cilvēku aizplūšanu Latgales ekonomiskā atpalicība saasinās vēl vairāk.
Nesen LTV vēstīja, ka Pasaules Bankas eksperti, kuri plāno konsultēt pašvaldības, secinājuši: izeja no Latgales ekonomiskās atpalicības jārod, "vairāk un konkrētāk palīdzot reģionā strādājošajiem uzņēmumiem" (LSM.lv 26. martā).
Iespējams, nākotnē nonāks arī līdz aicinājumam Latgalē atgriezties aizbraucējiem un arī līdz idejām par atbalsta programmām tiem latgaliešiem, kuri ir gatavi zināšanas un profesionālās prasmes veltīt tieši sava reģiona attīstībai.