Dzīve "divu ātrumu Latvijā"

Pie "divu ātrumu Eiropas" pastāvēšanas jau ir pierasts, turklāt ekonomistu lokā pastāv redzējums, ka paralēli vēsturiskajām, ģeogrāfiskajām un sociālajām atšķirībām jāņem vērā arī tas, ka vienā ES dalībvalstu grupā ir eirozonas valstis, bet otrā – tās dalībvalstis, kuras nav pievienojušās monetārajai savienībai. 

Taču mums Latvijā jaunums ir tas, ka aizvien biežāk vērojamas tik fundamentālas atšķirības mūsu pašu valstī, ka jāpārfrāzē «divu ātrumu Eiropas» jēdziens un jārunā par "divu ātrumu Latviju". Uz to norāda gan ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība), gan ekonomisti, gan uzņēmēji. Par to liek domāt arī statistikas dati, atklājot būtiskas algu lieluma un bezdarba līmeņa atšķirības dažādās Latvijas pilsētās un novados. 

Viena būtiska atšķirība, kas pēdējā laikā manāma aizvien izteiktāk, ir reģionāla rakstura, taču vairs netiek runāts par to, ka ir Rīga un ir pārējā Latvija, bet gan par plaisu, kas šķir tā dēvētos attīstības centrus, kuri pamatā veidojas pilsētās un citās blīvi apdzīvotajās vietās, un mazapdzīvotos, nomaļos lauku ciemus. Attīstības centros ir darba vietas, ir varianti sava biznesa veidošanai, ir plašas izglītošanās un kultūras baudīšanas iespējas, ir pieejami veselības aprūpes un finanšu sektora pakalpojumi. Toties nomaļajos lauku ciemos ar visu to ir pieticīgi. 

Vēl viena būtiska atšķirība vērojama iedzīvotāju nodarbinātībā. Ir studenti, kurus darba devēji "izķer" jau no augstskolām, ir profesionāli speciālisti, kurus uzņēmumi mēģina pārvilināt no konkurējošajiem uzņēmumiem, ir eksperti, kuriem, jau esot pensijas vecumā, netrūkst darba piedāvājumu. Taču ir arī cilvēki, kuri nekādi nevar izrauties no ilgstošā bezdarba valgiem. 

Turklāt tieši šogad bieži tiek runāts par to, ka redzams kontrasts uzņēmējdarbības vidē. Ir produktīvi uzņēmumi, kuri investē attīstībā un lepojas gan ar erudītiem, augstu atalgotiem darbiniekiem, gan ar iziešanu jaunos eksporta tirgos, gan arī ar moderno tehnoloģiju ieviešanu, bet ir arī uzņēmumi, kuri cenšas balstīties uz zemām algām un naudas neieguldīšanu inovācijās, kā rezultātā zaudē konkurētspēju. 

Aktuālais jautājums – kura ātruma Latvija kļūs par dominējošo?