E-veselības skābie augļi

Par e-veselības projekta ieviešanas nedienām ir rakstīts un runāts tik daudz, ka šķiet, nevienam nav ilūziju, ka tas veidots, kā saka, galīgi garām. Jau iepriekšējais veselības ministrs bija nostādīts dilemmas priekšā – norakstīt projektā izdotos miljonus zaudējumos vai vēl piemaksāt, lai pusdarīto novestu līdz saprātīgam rezultātam. Izvēlējās pēdējo variantu, kas politiski šķietami mazāk riskants. Nu zināms laiks pagājis, esam tiktāl tikuši, ka projekta augļi viens pēc otra tiek baudīti, bet, kā izrādās, tie ir vai nu vēl zaļi, vai jau sākuši iebojāties. Izskatās, ka projekta vadība un kvalitātes uzraudzība kā bija vājā vieta, tā arī palikusi. Ja slimnīcu un aptiekāru pārstāvjiem gada nogalē jānāk klajā ar tik skaļiem paziņojumiem, kā nupat redzējām, var secināt, ka projekta ieviesēju ikdienas komunikācija ar sistēmas lietotājiem ir nepietiekami intensīva, visdrīzāk arī savlaicīgi netiek ņemti vērā ieteikumi, signāli par vājajām vietām, nepilnībām, kas steidzami novēršamas. Vēl vairāk – sistēma steigā palaista lietošanā, lai arī tai būtu bijuši nepieciešami vēl daudzkārtēji lietojamības un darbības noturības testi.

Labi, augšanas grūtības var piedzīvot jebkura liela mēroga reforma, var vēl saprast, ka mēdz būt brīži, kad elektroniskā sistēma uz brīdi nestrādā, taču vismaz attiecībā uz e-veselību nekādā gadījumā nav pieļaujams, ja tas notiek regulāri un ka tādā brīdī, kad sistēma nestrādā, nav alternatīvu, piemēram, recepšu medikamentu izsniegšanai. Jo runa šajā gadījumā par cilvēku veselību, pat dzīvību.

Ja iepriekš vēl bija jau pieminētā dilemma, tad skaidrs, ka tagad nekāda atpakaļceļa vairs nevar būt – pārāk liela cena jau samaksāta par līdz šim veikto. Tas, kas tagad būtu nepieciešams, ir kārtīgs brāziens tiem, kuri iesaistīti e-veselības veidošanā, lai atceras, ka šī sistēma jau palaista lietošanā, vismaz dienas laikā to nevar apturēt ne uz mirkli. Un pat naktī – ja aptur kādu tehnisku labojumu dēļ, lietotājiem ir jāsaņem informācija, ar cik minūšu gaidīšanu jārēķinās. Savukārt tam, ka steidzami jānovērš nepilnības ar medicīnas darbinieku piekļuvi sistēmai, šķiet, jābūt pašsaprotamam pat programmētājiem, kas iesaistīti projekta izstrādē.