Uzreiz jāpiebilst, ka ievērojama daļa Francijas prezidenta starptautisko iniciatīvu vienmēr ir saistīta ar iekšpolitiskajiem notikumiem, arī nule izskanējušie ierosinājumi ir oktobra beigās notikušo no trešajām valstīm iebraukušo islāmistu sarīkoto terora aktu sekas. Šo uzbrukumu dēļ Francijas prezidents, kurš līdz šim ir demonstrējis lai arī ne lielāko Eiropā, taču nemainīgu toleranci pret imigrantiem, ir aktualizējis apvienotās Eiropas ārējo robežu drošības jautājumu.
Makrona aktivitātēm gan bieži piemīt īpašība iet mazumā, līdzko tās zaudē iekšpolitisko aktualitāti, tomēr šajā gadījumā, visticamāk, situācija būs citāda. Fakts, ka apvienotās Eiropas teritorijā ja ne pāri vienas, tad citas valsts robežām bez īpašām problēmām iekļūst galēji radikālu uzskatu ieceļotāji, satrauc virkni Eiropas valstu, tomēr tajā pašā laikā to līderi lielā mērā paši sev ir uzspieduši nepieciešamību rēķināties ar liberālajām vērtībām, cilvēktiesībām u. c. Pastāvot esošajai paradigmai, nav skaidrs, kā risināt problēmu, vēl jo vairāk tādēļ, ka radikāļi, šķērsojot robežas, pašsaprotamu iemeslu dēļ klusē par saviem uzskatiem un nodomiem.
Politisko nostādņu dēļ to pie varas esošo Eiropas politiķu skaits, kuri var atļauties teikt, ka uzskata ieceļotāju straumes no musulmaņu valstīm par apdraudējumu savu valstu drošībai, arī ir saskaitāms uz vienas rokas pirkstiem, bet tā dēvētajā vecajā Eiropā de facto šobrīd tāds ir tikai Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs. Pārliecinošs vairākums pārējo valstu līderu vismaz vārdos lavierē starp politkorektumu, drošību un sabiedrības interesēm, bet tie kas nelavierē, kopējo politiku īpaši ietekmēt nespēj.
Vienlaikus apvienotās Eiropas rīcībā ir tāds instruments kā birokrātiskā mašīna, kas ļauj bez liekas ažiotāžas izveidot un iedarbināt mehānismus, kuru principi (vai blakusefekti) ne vienmēr saskan ar oficiālajiem mērķiem. Arī šajā gadījumā izstrādes procesā atrodas iebraukšanas un izbraukšanas no Šengenas zonas sistēma, kurai jābūt gatavai 2022. gadā.
Vai minētajā gadā sistēma arī sāks darboties un cik efektīva tā izrādīsies, tas savukārt būs atkarīgs jau no ES dalībvalstu nostājas, un Makrona ieinteresētība šajā gadījumā spēlē vienu no vadošajām lomām. Tiesa, tas būs tikai tehnisks risinājums, jo ar politisko sadaļu, kā jau minēts, ir vērā ņemamas problēmas.