Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus
Mūsdienu starptautiskajā situācijā doma par Grenlandes nopirkšanu šķiet atklāti absurda, vēl jo vairāk tādēļ, ka Grenlande ir ceļā uz pilnīgas neatkarības iegūšanu

Grenlandes nopirkšana?

Pagājušajā nedēļā uzreiz vairāki ietekmīgi ASV plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka ASV prezidents Donalds Tramps ar saviem padomniekiem vairākkārt apspriedis iespēju nopirkt no Dānijas pasaules lielāko salu Grenlandi. Ideja par kādas lielas teritorijas vienkārši nopirkšanu (kopā ar visiem iedzīvotājiem), jāpiebilst, ir gluži amerikāniska. ASV gandrīz pusi savas teritorijas ir nopirkušas no citām valstīm un tautām, ieskaitot Manhetenas iegādi no indiāņiem par krellēm 24 dolāru vērtībā. Vairākumā gadījumu pārdevējiem, tādiem kā Spānija vai Meksika, arī nebija citas izvēles, jo pretējā gadījumā viņi zaudētu teritorijas, pretim nesaņemot vispār neko.

ASV valdība labprāt iepirka arī zemes, kuras citas valstis uzskatīja par sev nevajadzīgām, – pats izdevīgākais šāds pirkums izrādījās Aļaska. Drīz pēc tās iegādes Vašingtonā arī pirmoreiz radās ideja no Dānijas atpirkt Grenlandi, tomēr 1876. gadā izcēlās vesela plejāde iekšpolitisko skandālu, un jautājums tika aizmirsts. Grenlandes vietā Dānija par simts miljoniem toreizējo ASV dolāru pārdeva savu Vestindiju, kas tagad ir zināma kā ASV Virdžīnu salas – ASV valdījums, kas formāli neietilpst to sastāvā.

Jau pēc Otrā pasaules kara vēlmi nopirkt Grenlandi izteica ASV prezidents Harijs Trumens, tomēr Kopenhāgena izkļuva no situācijas, atļaujot amerikāņiem ierīkot Tules aviobāzi. Tagad tā ir jau vismaz trešā reize, kad ASV politiskā vadība apsver jautājumu par Grenlandes iegādi.

Mūsdienu starptautiskajā situācijā šāda doma gan šķiet atklāti absurda, vēl jo vairāk tādēļ, ka Grenlande ir ceļā uz pilnīgas neatkarības iegūšanu, bet militārajā ziņā nekas tāpat netraucē ASV justies Grenlandē kā mājās. ASV arī bez Grenlandes ir Arktikas valsts, kamdēļ vienīgais racionālais šāda soļa pamatojums varētu būt pilnīgas kontroles iegūšana pār salas derīgo izrakteņu krājumiem, ieskaitot retzemju metālus. Tāpat iespējams, ka atsevišķi stratēģi Vašingtonā šādi cer pretdarboties Krievijas ekspansijai Arktikā un nepieļaut Ķīnas nostiprināšanos reģionā.

Pekinai šajā salā savukārt ir nopietnas ekonomiskās intereses, un tieši ar Ķīnu daudzi salinieki arī saista Grenlandes kā neatkarīgas valsts nākotni, kamēr citus gluži labi apmierina dotāciju saņemšana no Dānijas valdības. Var gadīties, ka tieši šā iemesla dēļ arī ir parādījusies šāda (un kas ļoti būtiski – neoficiāla) ziņa, kas varētu likt grenlandiešiem aizdomāties par trešo iespēju – ASV paspārni.

Cits jautājums ir, kā uz to visu reaģēt Dānijai un arī Eiropas Savienībai kopumā, jo tieši Kopenhāgena, Brisele un citas Eiropas galvaspilsētas šajā gadījumā zaudēs savus vārtus uz Arktiku. 

Top komentāri

MM
M
Atslēgas vārds ir Derīgie Izrakteņi. Arī Ziemeļu ledus okeānā, ne tikai Grenlandē. Starp citu.
Tavs vārds
T
Pēteris I arī savulaik nopirka no Zviedrijas Livoniju - par diviem miljoniem sudraba jefimku alias dālderu. Varēja arī nemaksāt, taču tolaik tā bija pieņemts - valdnieks iekaro zemes, un pēc tam simboliski nopērk tās no pretinieka. Vietējiem neviens un neko, dabiski, neprasa. Amerikāņi šajā ziņā vienmēr ir dzīvojuši viduslaikos, un Tramps nav par mata tiesu labāks.
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
A
Tad tāpēc Tramps grib, lai tas ledus nokūst! Lai var rakt!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Valdībai uzglūn tiesiskuma krīze(17)

Aizvien vairāk šķiet, ka līdakas ielaišana karūsu dīķī, lai pēdējās pašapmierinātībā nekļūtu pārmērīgi kuslas, var draudēt ar nezināmiem riskiem pašiem zaļsvārces ielaidējiem. Runa ir par v...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē