Iekšpolitiskā revolūcija

Jāatgādina, ka 2015. gadā Armēnijā notika referendums par izmaiņām valsts konstitūcijā. Iedzīvotāji atbalstīja Armēnijas pārtapšanu no prezidentālas par parlamentāru republiku ar plašām premjerministra pilnvarām. Savulaik, aicinot atbalstīt izmaiņas, Seržs Sargsjans publiski solīja, ka pēc savas otrās prezidentūras, kura noslēdzās 9. aprīlī, uz premjera amatu nekandidēs. Šī solījuma nepildīšana kļuva par pēdējo pilienu daudzu armēņu pacietības kausā, kuri Sargsjanu vaino valsts slīgšanā korupcijā, nepotismā un nabadzībā.

Lai arī protesta akciju priekšgalā atradās nelielā opozīcijas partija Jelk un tās līderis Nikols Pašinjans, kurš ir zināms kā Armēnijas dalības Krievijas vadītajā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā (EES) pretinieks un virzības uz Eiropas Savienību (ES) piekritējs, prasības mainīt Armēnijas starptautisko kursu izvirzītas netika. Tieši šis fakts ļāva protestiem sasniegt ilgi neredzētu masveidību, jo demonstrantiem pievienojās arī liels skaits cilvēku, kuri citos apstākļos nebūtu atbalstījuši Jelk prasības. Armēnijas sarežģītās ģeopolitiskās situācijas, kā arī ciešo vēsturisko saišu ar Krieviju dēļ valsts iedzīvotāju vairākums atbalsta labas attiecību starp Maskavu un Erevānu, tajā skaitā arī Armēnijas dalību EES.

Šāda nostāja vienlaikus netraucē Armēnijai uzlabot attiecības arī ar Eiropas Savienību (ES), tajā skaitā kā pirmajai un vienīgajai no EES valstīm parakstīt ES un Armēnijas līgumu par visaptverošu un paplašinātu partnerību, tiesa, svītrojot no tā visus punktus, kas varētu radīt problēmas attiecībās ar Maskavu. Šāda piesardzīga nostāja arī ir ļāvusi Erevānai izvairīties no visām tām problēmām, kādas pēc līdzīgu dokumentu parakstīšanas ir piemeklējušas, piemēram, Moldovu un Ukrainu.

Tagad Armēniju gaida (vai vismaz cerams, ka gaida) nopietnas iekšpolitiskās reformas, tostarp ir skaidrs, ka ievērojami pieaugs vakardienas opozicionāru ietekme arī uz valsts ārpolitisko kursu. 

Savukārt no tā, cik sabalansēta būs Armēnijas ārpolitika, lielā mērā būs atkarīga gan valsts iekšpolitiskā stabilitāte, gan ārējā drošība un ekonomika nākotnē. Attiecīgi var pieņemt, ka pragmatisku apsvērumu dēļ Armēnijas ārpolitika īpaši nemainīsies, lai gan sadarbības ar ES attīstīšanai nešaubīgi tiks piešķirta lielāka loma nekā līdz šim.