Tomēr nekas nav akmenī iecirsts. Arī labklājības pieaugums. Drīzāk gan šis jautājums ir ļoti jūtīgs ne tikai konkrētam indivīdam un viņa attiecībām ar Latvijas ekonomisko vidi, bet arī tautsaimniecībai kopumā, kuras pozitīvo virzību ietekmē lielāka vai mazāka mēroga ārējie faktori, tajā skaitā arī ES fondu naudas apgūšana, pateicoties kurai šis gads būs labvēlīgāks būvniecības nozarei. Ar 15,9% pieaugumu tā gada otrajā ceturksnī bijusi straujāk augošā mūsu valsts tautsaimniecības nozare.
Tomēr būtiskāka ietekme ekonomisko procesu virzībā ir daudz globālāka mēroga notikumiem, un tos īsti paredzēt nevar. Gada pirmajā pusē bija vērojams liels satraukums par dažāda kalibra vēlēšanām Eiropā, un, lai gan pievilcību sāk gūt aizvien radikālākas idejas, gala rezultāts bija labklājības pieaugumam labvēlīgs. Proti, vismaz līdz šo svētdien gaidāmajām Vācijas Bundestāga vēlēšanām viss vairāk vai mazāk ir beidzies tā, lai Eiropai neradītu jaunus ekonomiskos satricinājumus. Neraugoties uz līdz šim pielaidīgo imigrācijas politiku, kas pašiem vāciešiem, "uzņemot ciemiņus" savās mājās, nereti "liek pierauties", pateicoties valsts augošajai labklājībai, vēlēšanu rezultāts droši vien būs labvēlīgs līdzšinējās "Eiropas koncepcijai". Labklājība prevalē pār citiem jautājumiem, un šoreiz tas ekonomikai nāk par labu, jo neaptur investīciju projektus, nemazina pasūtījumus, līdz ar to pieprasījumu arī pēc darba rokām. Tas ir viens no iemesliem arī augošajam Latvijas preču un pakalpojumu eksportam, turklāt devis jaunu grūdienu arī vietējās rūpniecības attīstībā.
Lai arī no Eiropas politiskā konteksta tautsaimniecības attīstības perspektīvas var šķist samērā labvēlīgas, gan politiskā, gan ekonomiskā kontekstā netrūkst arī dažādu riska faktoru. Ja runā par pirmajiem, tad tos pat ir visai grūti apzināties, kaut vai, ja paraugāmies, cik pēkšņi un strauji eskalējās Krievijas un Ukrainas konflikts vai kā mainījušās, piemēram, Krievijas un Turcijas attiecības.
Ir skaidrs, ka pasaule kļūst aizvien nemierīgāka un dažādu risku netrūkst gan Tuvajos Austrumos, gan tepat Eiropā, tostarp aizvien izteiktāka Latvijas septītā lielākā eksporta partnera – Polijas – politiskās konjunktūras maiņa.
Ņemot vērā, ka pasaules ekonomika lielā mērā tiek būvēta uz aizņemšanās rēķina, arī tā nonāk aizvien lielākā finanšu tirgu ietekmē. Savukārt tie, kaut arī tautsaimniecība piedzīvo cikla izaugsmes fāzi, ar aktīvu cenām ir tālu aizskrējuši pa priekšu reālajai tautsaimniecībai. Tas visai drīz var novest pie jauna finanšu burbuļa plīsuma, kā rezultātā globālā izaugsme apstātos. Tiesa, Latvijā sevi varam mierināt ar domu, ka kopš treknajiem gadiem esam mazāk atkarīgi no kredītiem, mūsu ekonomika ir daudz sabalansētāka un varēsim to sildīt uz ES fondu naudas rēķina.