Proti, ja līdzšinējā pasaules ekonomiskajā modelī notiks kardinālas izmaiņas, piemēram, tiks pārskatīti jau noslēgti vai vēl plānoti tirdzniecības līgumi, radīsies bažas par globālās tautsaimniecības izaugsmi, atkal novedot pie cenu krituma preču biržās. Tas attiecas arī uz Krievijai tik stratēģiski nozīmīgo naftu, kura cita starpā varētu nokļūt cenu krituma favorītu vidū un nonākt vēl zemākā cenu līmenī nekā šā gada sākumā.
Runājot par naudu, var piekrist apgalvojumam, ka saistībā ar iepriekšējo retoriku Krievijai ir lielākas izredzes uz to, ka ASV var pārskatīt iepriekš izsludinātās sankcijas. Tādējādi, vismaz teorētiski, dažādiem Krievijas valsts elitei piesaistītajiem uzņēmumiem var rasties iespēja tikt pie vieglāk pieejama finansējuma. Tomēr arī šeit nonākam pie situācijas, kad ar vienu roku dod, bet ar otru, lai arī nejauši, tomēr atņem. Jā, finansējums var kļūt vieglāk pieejams, toties ziņas par Trampa nākšanu pie varas naudu padarījušas dārgāku. Tā kā potenciālais prezidents var īstenot savu iepriekš izsludināto nodokļa samazināšanu, vienlaikus pievēršoties masīvai infrastruktūras izbūvei, tiek paredzēta ievērojama ASV budžeta deficīta palielināšanās uz aizņemšanās rēķina, kas jau šobrīd izraisījusi jūtamu obligāciju cenu kritumu, kas vienlaikus nozīmē to ienesīguma palielināšanos. Pirmo pāris nedēļu laikā, kopš zināmi prezidenta vēlēšanu rezultāti, ASV desmit gadu obligāciju ienesīgums pieauga apmēram par pusprocentpunktu un atrodas pie 2,4% atzīmes gadā.
Naudas sadārdzināšanās ASV ir slikts signāls jaunattīstības valstīm, tajā skaitā Krievijai, jo arī tām jaunu finanšu saistību uzņemšanās un esošo pārfinansēšana kļūs neizdevīgāka nekā līdz šim. Turklāt šeit ir vērts piebilst, ka tieši jaunattīstības valstu ekonomiskā attīstība, kas daudzos gadījumos (piemēram, Ķīna, Brazīlija jau tagad nepiedzīvo savus labākos laikus) ir galvenais faktors, kura ietekmē naftas cena var palielināties uz pieprasījuma rēķina. Šeit īpašs stāsts varētu izvērsties par Ķīnu, ar kuru ASV var pārskatīt pašreizējās tirdzniecības attiecības, kas vismaz sākotnēji nozīmētu pasaules otrās lielākās ekonomikas eksporta kritumu, neapšaubāmi aizraujot lejup arī melnā zelta cenu. Jādomā, ka to daudzi saprot arī Krievijas varas elitē,
līdz ar to gaviles Kremlī droši vien var vērtēt kā kārtējo pakazuhu tautai.
Līdz ar to Krievijas ekonomikai izdevīgāka ir stabilitāte, nevis jukas. Tāpēc arī Eiropai dažādas "nomaldījušās" lidmašīnas un kuģus drīzāk vērts uztvert tikai kā "tehniskas" spriedzes elementus cerībā radīt bailes un politiskas kļūdas, nevis reāla kara draudus.