Laika ziņas
Šodien
Migla
Svētdiena, 25. jūlijs
Jēkabs, Žaklīna

Kad demokrātija žņaudz sevi

Zīmīgākā pašvaldību vēlēšanu tendence, kas pārspēj pārsteigumus partiju ietekmes sadalījumā, šoreiz ir ļoti zemais balsotāju skaits. Nobalsoja tikai katrs trešais no balsstiesīgajiem. Kritums pret iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām tajās pašās teritorijās – par 13 procentu punktiem.

Skaidrojumi šai tendencei, kas patiesībā ļauj pat apšaubīt ievēlēto pašvaldību domju leģitimitāti (jo īpaši vietās, kur vēlēšanās piedalījās pat mazāk par 30% no balsstiesīgajiem), pēdējās trīs dienās tika meklēti arī valsts augstāko amatpersonu līmenī. Premjers paziņoja, ka valdība pasūtīs īpašu pētījumu šīs parādības rūpīgākai izmeklēšanai. Dažādi eksperti, politologi, kā arī partiju pārstāvji min visdažādākos iemeslus vēlētāju pasivitātei, sākot ar tik triviāliem kā labais laiks vai bailes/nogurums no Covid-19. 

Šķiet, ka vistuvāk patiesībai ir tie eksperti, kas, pirmkārt, uzsver sabiedrības vispārēju vilšanos politiskajā elitē un pārliecības trūkumu, ka dalība vēlēšanās kaut ko mainīs, bet, otrkārt, politiskās kampaņas trūkumu, to skaidrojot ar partiju pasivitāti un nespēju piedāvāt vēlētājiem tiem patiešām aktuālas lietas. Ja tēzi par spēju piedāvāt vai nepiedāvāt reģionu vēlētājiem svarīgas lietas ilustrē tādu tipisku galvaspilsētas partiju kā Jaunā konservatīvā partija, Progresīvie vai Kustības Par! izgāšanās un tādu reģionāli spēcīgu partiju un apvienību kā Zaļo un Zemnieku savienība, Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība lieliskie rezultāti, tad partiju mistiskajai "pasivitātei" neviens cēloņus pagaidām nav meklējis.

Te nu es atļaušos hipotēzi – šī pasivitāte nav saistīta ar partiju aroganci vai neticību spēcīgas politiskās kampaņas nozīmei. Drīzāk ir jautājums – vai, gadiem cenšoties visiem līdzekļiem ierobežot partiju atkarību no sponsoriem, pastāvošās partiju priekšvēlēšanu aģitāciju ierobežojošās normas jau nesāk žņaugt demokrātiju tās saknē – vārda brīvībā, tajā skaitā brīvībā paust politisko viedokli un programmu vēlētājiem? Jo 120 dienu garā periodā pirms vēlēšanām – tieši tad, kad būtu jānotiek aktīvai kampaņai –, ir noteikti stingri aģitācijas ierobežojumi, tajā skaitā 30 dienas pirms vēlēšanām pilnībā aizliegta aģitācija TV. 

Vēl vairāk – ja pašvaldību aģitācijas izdevumus katrai partijai ierobežo gan Latvijā kopumā (ja kāda startētu visās pašvaldībās, tie būtu 439 000 eiro) un katrā konkrētā pašvaldībā atsevišķi, tad tas ir līdzīgi kā lielveikalā izsludināt atlaižu kampaņu, bet nevienu par to neinformēt! Palūkojoties uz priekšvēlēšanu aģitācijas limitiem konkrētām pašvaldībām, gandrīz jābrīnās, par kādu kampaņu tur vispār var būt runa. Piemēram, tādām lielajām pilsētām kā Jelgava un Liepāja tie ir 17 000 un 19 000, bet Alūksnes novadam – nieka 5000 eiro. 

Top komentāri

Sevi žņaudz Pētersons.
S
Vai neredzat mironīgo un šausmīgo feisu iekš foto? Lielais Šķēles MĪZĒJS!
Poļitičeskijs
P
No viltotām partijām līdz viltotām vēlēšanām -visai maz
Suņi rej, karavāna iet tālāk
S
Vēlētāji pēdējos gados ir izmēģinājušies visādi - gan balsot par esošajiem, gan, protestējot pret pastāvošo varu, par pastulbiem un varaskāriem populistiem. Viss vienalga, nekas nemainās - vara Latvijā bija, ir un paliek nedraudzīga parastajiem iedzīvotājiem. Bet, ja tā, tad nav vērts laiku tērēt vēlēšanām
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē