Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +13 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta
Bāzeli–3 bez īpaša pārspīlējuma var dēvēt par konservatīvas ievirzes revolūciju "no augšas" finanšu sistēmā

Klusā revolūcija

Marta beigās bez gandrīz plašākas rezonanses tika sperts solis, kuram ilgtermiņā būs ievērojama ietekme uz starptautisko finanšu sistēmu – noslēdzās Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izstrādātās Bāzeles vienošanās Trešās daļas (tā dēvētās Bāzeles–3) implementācija. Aiz komitejas stāv visas pasaules "centrālo banku centrālā banka" – Starptautiskā Norēķinu banka (Bank of International Settlements, SNB).

Ja vienkāršoti, tad spēkā stājās papildinājumi finanšu pasaules spēles noteikumos, no kuriem svarīgākais paredz atgriezt zeltam pilnvērtīga rezerves aktīva statusu. Līdz šim zelts oficiāli bija trešās kategorijas rezerves aktīvs, un kopējos aprēķinos tika iekļauti vien 50% no cēlmetāla tirgus vērtības. Tāds savdabīgs paradokss, iecienīts dažādas raudzes konspirologu un baņķieru sazvērestību cienītāju vidū.

Tagad zeltam ir atgriezts pirmās kategorijas rezerves aktīva statuss, kas to padara par tikpat pilnvērtīgu zelta un valūtas rezervju sastāvdaļu kā ASV dolāri vai Japānas jenas.

Praksē tas nozīmē, piemēram, tiesības tām valstīm, kuras savu nacionālo valūtu emisiju balsta zelta un valūtas rezervēs, emitēt papildus līdzekļus otru 50% no krājumos esošās zelta cenas apmērā. Ja vēl šeit pieskaita arī multiplikatīvo efektu (finanšu sektora spēju katru "īsto" naudas vienību pavairot reizes 20–30), pastāv iespēja, ka vairāku vadošo pasaules valstu ekonomikas var piedzīvot ievērojamu līdzekļu pieplūdumu.

Tāpat jaunie noteikumi palielinās to valstu, kurām ir ievērojamas zelta rezerves, lomu globālajā finanšu sektorā un, protams, arī iespējas pastimulēt šo valstu tautsaimniecības. Eiropas Savienībā tādas ir Vācija, Itālija un Francija, kamēr izstāšanās no alianses procesa jau tāpat nomocītās Lielbritānijas zelta rezerves ir salīdzinoši pieticīgas.

Vēl viens būtisks aspekts šajā gadījumā ir paredzamā ASV dolāra lomas pasaules finanšu sistēmā mazināšanās.

Kā norāda daudzi eksperti, līdz ar Bāzeles–3 stāšanos spēkā kā minimums formāli ir beigusi pastāvēt Bretonvudas–Jamaikas sistēma, pateicoties kurai zelts tika ieskaitīts tikai trešās kategorijas rezerves aktīvos, bet galvenā loma viennozīmīgi tika atvēlēta ASV dolāram.

Kopumā Bāzeli–3 bez īpaša pārspīlējuma var dēvēt par konservatīvas ievirzes revolūciju "no augšas" finanšu sistēmā. Cits jautājums tikmēr ir, ka revolūciju rezultātā mēdz būt kā ieguvēji, tā zaudētāji, kuri kategoriski nevēlas atteikties no kādām priekšrocībām. Attiecīgi arī pastāv riski, ka tad, kad sapratne par notikušajām izmaiņām iegūs plašākus mērogus, var sākt virmot arī nopietnas ģeopolitiskās kaislības, kuru šobrīd netrūkst arī bez Bāzeles–3.

Top komentāri

Tavs vārds
T
Nja, nauda mīl klusumu. Zelta atgriešanās ir reāla revolūcija visā, kas saistīts ar finansēm, bet neviens par to nedz raksta, nedz runā. Nesaprotu!
Pipars
P
Galvenais jautājums šai jaunajā realitātē cik tad vajag fiziskā zelta centrālās bankas portfelī lai tā tur būtu ne par daudz un ne par maz?... Ja paskatīsimies uz G20 valstīm tad redzam ka zelta daudzums pašreiz nepārsniedz 11% no CB portfeļiem... Atcerēsimies ka 80-mito gadu sākumā zelta daudzums pasaules valstu CB portfeļos bija pat visi 60%... !!! Uz šī fona rodas loģisks jautājums kā tuvākajos gados mainīsies pasaules CB un investoru portfeļi?... Tas investors kas spēs atbildēt uz šo jautājumu ar lielu varbūtību varēs gūt peļņu...
reptilis
r
Atcerieties,kuram ,protams,atmiņa ir garāka nekā zivij, kurš no Latvijas politikāņiem un finansistiem kladzināja - zelts nav vajadzīgs...tas vairs nav aktuāli:)))))
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē