Komforta slimība jāizslimo

Iespaidu daudz, bet saruna ik pa brīdim ievirzās vides piesārņojuma tēmā. Un pat ne par atkritumu savākšanu, kas tagad tik ļoti satrauc jo daudzus rīdziniekus, bet galvenokārt par to, cik daudzos gadījumos bezatbildīga pret vidi un nākotni ir cilvēku rīcība. Par ko liecina kaut vai tas pats piemērs ar atkritumu apsaimniekošanu – kāpēc lielāks satraukums valda nevis par to, kā neradīt liekus mēslus, mazāk izmest pārtiku, censties ievērot tā dēvētos Zero Waste (latviski – nulle atkritumu) principus, bet gan par to, kurš lētāk savāks visu, ko izmetam?

Atbilde laikam slēpjas tajā, ka vēl neesam izslimojuši to, ko varam dēvēt par komforta slimību. Un ne tikai mēs, bet arī daudzi, kas dzīvo it kā turīgākās valstīs, kurās sabiedrības atmiņā vēl saglabājušies trūkuma laiki. Bada sajūta vēl nav pārgājusi, gribas kaut vai ārišķīgi izrādīt, ka neesam sliktāki par tiem tur – bagātajiem, kam viss, šķiet, ir grezni, komfortabli, kaut kā īpaši. Tas, ka tie "bagātie" jau sen tikuši pāri šai "tieksmes pēc komforta" robežai un aizvien vairāk pievērš uzmanību tam, lai aiz sevis atstātu pēc iespējas nepiesārņotu vidi, komforta (un vienlaikus arī atkritumu) kalnā kāpjošos neinteresē.

Vai var teikt, ka esam īpaši atpalikuši šajā ziņā? Ne gluži. Atceraties, kāda tendence, piemēram, auto iegādē, bija gadsimtu mijā un desmitgadi pirms tam? Prestiži bija pirkt lielas automašīnas ar jaudīgiem liellitrāžas dzinējiem. Tas ir mainījies. Nu stilīgi skaitās ikdienā braukt arī ar mazlitrāžas auto, velosipēdu, elektroskūteri, citiem videi draudzīgākiem pārvietošanās veidiem. Agrāk smēķētāji bija it visur, tagad – vien kaut kur maliņā nostājušies, lai netraucētu pārējiem. Arī pie mums ir parādījušies veikali, kuros tirgo produktus bez iepakojuma. Parkos aizvien vairāk redz cilvēkus, kas skrien, vingro, nūjo, – tātad rūpējas par savu veselību un gan jau domā arī par vidi, kurā dzīvo.

Bet, protams, daudz ko nosaka mūslaiku ieradumi. Arī mūsu komforta kāres dēļ tirgū dominējošo lomu ieņēmuši veikalu tīkli, tiem ir lētāk iespējami daudzas preces tirgot fasētā veidā, un gadījumos, kad tas nav iespējams, tiek piedāvāts plēves iepakojums. Labi, tagad maisiņiem noteikts nodoklis, ir arī parādījusies tendence lietot daudzkārt izmantojamas auduma kulītes, taču tas ir kā piliens jūrā, kopējo tendenci īsti nemaina. Sabiedrība vēl neprasa pārmaiņas šajā ziņā, katrs vēl domā tikai par savām ērtībām...