Latvijā pēdējos gados sadarbība ar Ķīnu bieži tikusi pieminēta gan Satiksmes ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas, gan dažādu nozaru uzņēmumu paziņojumos. Te jāņem vērā ģeopolitiskais konteksts – pēc tam, kad 2014. gadā Krievija īstenoja Krimas okupāciju un pasliktinājās Maskavas attiecības ar Eiropas Savienību (ES), sadarbība ar Ķīnu tika pasludināta gluži vai par glābiņu mūsu valsts ekonomikai – Ķīnas kravas aizstāšot Krievijas kravas ostās un uz dzelzceļa sliedēm, uz milzīgo Āzijas valsti varēšot eksportēt tos pārtikas produktus, kurus pēc ES un Krievijas savstarpējām sankcijām vairs nav iespējams pārdot Krievijā, būšot arī tiešā aviosatiksme starp Latviju un Ķīnu, kas veicināšot gan biznesa tūristu, gan atpūtnieku ierašanos. Mūsu pašu politiķu un uzņēmēju vēlme sadarboties ar Ķīnu ir visai spēcīgi izpaudusies gan ministriju gatavoto preses relīžu bezkaislīgajā formā, gan uzņēmumu algoto mārketinga speciālistu sacerētajos, aizrautīgas sajūsmas caurvītajos tekstos.
Tiesa gan, šāda nostāja nav raksturīga tikai un vienīgi mūsu valstij un arī ne tikai Baltijai. Piemēram, Somija pēdējos gados ārkārtīgi mērķtiecīgi veicinājusi Ķīnas tūristu interesi par savu valsti, un tā rezultātā šogad Ķīnas ceļotāju klātbūtne šajā ziemeļvalstī ir ļoti pamanāma. Paziņojumi ķīniešu valodā dzirdami pat uz prāmja, kas kursē maršrutā Tallina–Helsinki, un Tallinas ostas dati rāda, ka šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn, maršrutā Tallina–Helsinki braukušo Ķīnas pilsoņu skaits audzis par 45,3%. Turklāt sadarbība ar Ķīnu ir aktuāla arī ārpus ES, ko pierāda vērienīgais investīciju projekts Baltkrievijā – loģistikas centrs Lielais akmens.
Ja mūsu valsts mērķis, attīstot sadarbību ar Ķīnu, bija parādīt Krievijai, ka tā nav neaizstājama, tad šis mērķis ir sasniegts.
Taču svarīgi ir tas, lai mūsu politiķi paturētu prātā Latvijas intereses un nesanāktu tā, ka patiesībā spēle notiek pēc Ķīnas vai kādas citas valsts diktētajiem noteikumiem.
Raugoties plašāk, nevajadzētu aizmirst Ķīnas saspringtās attiecības ar ASV un to, ka arī ASV ir lielvara, kam piemīt izcils talants savu interešu virzīšanā. Turklāt ASV prezidenta Donalda Trampa attiecības ar Krieviju nebūt nav viennozīmīgas, un arī tā ir šobrīd daudz apspriesta tēma.
Dostojevskis