Būtu naivi domāt, ka premjera, finanšu ministres un FKTK vadības paziņojums par čaulas kompāniju aizliegšanu Latvijā ir vērsts pret, vienkāršoti izsakoties, ne visai tīru "krievu naudu", jo uz to piespieduši ASV asie soļi, draudot ierobežot atsevišķu Latvijas banku dolāru operācijas. Latvijā paviesojās ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks Maršals Bilingslijs, kurš bija paķēris līdzi mapīti "korupcija Latvijā" un pat apciemoja KNAB. Neviens vēlēšanu gadā negaida šādas Pandoras lādes atvēršanu, tāpēc arī drudžainās kustības.
Tas, ka Latvijas amatpersonām acīmredzot trūkst vai nu kompetences izprast, vai prasmes skaidrot lēmumus, to visu kārtējo reizi pakļauj pamatotai kritikai.
Valdība un skandālu stipri papluinītais banku uzraudzības sektors šo visu vēlēšanu gadā saprotami vēlas uzdot kā valstsvīru un valstssievu nesaudzīgu cīņu roku rokā ar stratēģisko sabiedroto ASV.
Bet, piedodiet, ņemot vērā visu šīs pēkšņās atmodas kontekstu, no malas šī valstiskā apņēmība drīzāk atgādina slaveno ainu no Bulgakova Meistara un Margaritas, kad paģiru mocītais Stjopa Ļihodejevs nolēma sekot principam "velnu izdzen ar belcebulu".
Piemēram, Finanšu sektora attīstības padomes sēdē, kurā tika pieņemts lēmums par čaulas kompāniju aizliegšanu Latvijā, saskaņā ar nolikumu bija jāpiedalās arī Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniekam Viesturam Burkānam. Pirmais – KNAB izkratīts un īslaicīgi aizturēts aizdomās par kukuļa izspiešanu no bankas, otrais – faktiski jau saņēmis vilka pasi, jo uz viņa amatu beidzot izsludināts konkurss.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums par čaulas veidojumu jau arī līdz šim ir definējis kompāniju, kurai nav saistības ar faktisku saimniecisko darbību, vai tā pārraudzības iestādēm neiesniedz finanšu pārskatus, vai šai juridiskajai personai nav telpu saimnieciskās darbības veikšanai.
Neatreferēšu atvasinātos FKTK ieteikumus Nr. 210, tie ir publiski pieejami. Viens ir skaidrs – ja bankas, gan uz nerezidentu, gan rezidentu apkalpošanu orientētās, šos FKTK ieteikumus skrupulozi ievērotu, Latvija ne tikai nebūtu tranzīts ne visai tīrai naudai no austrumiem, tāds nacionālais "bizness" kā nodokļu izkrāpšana faktiski nebūtu iespējama, bet Finanšu policijai būtu krietni mazāk darba.
Bet no tā izriet vēl viena iebilde pret pompozo cīņu pret čaulas kompānijām – kāpēc ir fokusēšanās tikai uz nerezidentu bankām un to austrumu klientiem, ja Eiropas Komisijas ziņojums vēl pirms pusotra gada secināja, ka Latvijā pievienotās vērtības nodoklī teorētiski varētu iekasēt par aptuveni pusmiljardu eiro vairāk. Pusmiljards, kas tiek izzagts caur mūsu pašu bāleliņu veidotajām čaulas kompānijām. Un tās vairākumā nebūt nav nerezidentu banku klienti.
Mantrausis