Iekšpolitisko pretrunu, iedzīvotāju neuzticības (prezidenta reitingi vēl pirms šīs nedēļas sākuma bija paši zemākie starp visām rietumvalstīm un to tuvākajām sabiedrotajām) un opozīcijas sāktā impīčmenta procesa nogurdinātais Suk Jols, atsaucoties uz Ziemeļkorejas un tās aģentu radītajiem draudiem, mēģināja izsludināt valstī karastāvokli, kas nozīmē arī parlamenta atlaišanu un visas varas nonākšanu prezidenta rokās. Militārās diktatūras periodā šādas situācijas Dienvidkorejā atkārtojās regulāri, taču pēdējo reizi vara šādā veidā tika sagrābta pirms 45 gadiem.
Būtiska nianse tikmēr ir tā, ka, lai arī no valsts parlamenta karastāvokli apstiprināt netiek prasīts, parlamentam pamatlikumā ir paredzētas tiesības šo karastāvokli atcelt. Kamdēļ arī Suk Jols mēģināja atkārtot diktatūras perioda praksi, kad valsts apvērsumi sākās ar parlamenta bloķēšanu un politisko pretinieku apcietināšanu. Kas beidzās bez rezultātiem, jo armijas vienības un policisti vilcinājās pildīt pavēles un demonstrēja atklātu nevēlēšanos stāties pretī strauji augošajiem demonstrantu pūļiem.
Rezultātā parlaments paspēja sapulcēties un pieņemt lēmumu par karastāvokļa atcelšanu, bet Suk Jolu jau rīt gaida neuzticības balsojums. Pat ja prezidenta atbalstītājiem vēl izdosies novilcināt viņa atstādināšanu, nav nekādu šaubu, ka jau drīzā nākotnē Suk Jols posteni zaudēs. Kam sekos tikpat neizbēgama tiesa un cietumsods, un Suk Jols attiecīgi kļūs pār kārtējo notiesāto Dienvidkorejas eksprezidentu.
Dienvidkorejā, jāatgādina, tikpat kā nav bijušo valsts vadītāju, kuri pēc prezidentūras beigām nebūtu nonākuši tiesas priekšā, visbiežāk par korupciju. Izplatīts ir viedoklis, ka šāds liktenis gaidīja arī Suk Jolu un ka avantūru ar karastāvokļa izsludināšanu viņš sācis, lai no tā izvairītos.
Visu šo nebeidzamo skandālu galvenais cēlonis tikmēr ir tāds, ka Rietumu parauga demokrātija valstī atrodas savdabīgā simbiozē ar tradicionālo, vietējo lielo ekonomisko klanu sistēmu. Izvairīties no ciešas sadarbības ar kuru nozīmīgiem politiķiem ir būtībā neiespējami. Rezultāts ir nepopulāri lēmumi, apsūdzības korupcijā un, kā redzams, tagad arī apvērsuma mēģinājums. Pie kam nav garantiju, ka kādām no nākamajiem prezidentiem vai ģenerāļiem nerodas doma šo mēģinājumu atkārtot.