Līdz ar to pēdējā laikā bieži tiek runāts, ka vajag paaugstināt produktivitāti gan uzņēmumu, gan nozaru, gan visas Latvijas tautsaimniecības līmenī, jo stabili, produktīvi uzņēmumi dod jūtamu finansiālo pienesumu valsts budžetam samaksāto nodokļu veidā.
Dažādi eksperti ir norādījuši, ka pārāk niecīgā produktivitāte ir saistīta ar nepietiekamu augsto tehnoloģiju attīstību un pārāk pieticīgajiem ieguldījumiem inovācijās. Ir izskanējuši arī mudinājumi biežāk ar tehnoloģijām aizstāt mazkvalificētu darbu, jaudīgāk ieviest mākslīgā intelekta izmantošanu klientu apkalpošanā un intensīvāk koncentrēties uz dažādu speciālistu zināšanu izmantošanu.
Te jāatceras ekonomikas pamatpatiesība, ka jebkura uzņēmuma dzīvotspēju raksturo apgrozījums. Jau ilgi pirms kovidpandēmijas sabiedrības uzmanības lokā nonāca tādi ar Baltiju saistīti informācijas tehnoloģiju (IT) jomas uzņēmumi, kam ir niecīgs darbinieku skaits, bet iespaidīgs apgrozījums, jo piedāvātie IT risinājumi laika gaitā ir ieguvuši globālu atpazīstamību un starptautisku noieta tirgu.
Attīstoties jaunuzņēmumu ekosistēmai un modernajām tehnoloģijām, tādu zīmolu, kuru bizness balstās uz zināšanām un prasmēm, nevis uz ārējā statusa apliecinājumiem, kļūst aizvien vairāk. Biznesa vidē aizvien spēcīgāk nostiprinās pārliecība, ka var jau noīrēt plašu biroju, sasēdināt tajā daudzus desmitus darbinieku vai arī vērienīgā ražotnē pie ražošanas iekārtām sapulcināt lielu skaitu strādnieku, bet, ja pēc uzņēmuma piedāvātajiem pakalpojumiem un precēm nebūs pieprasījuma, tad neko nedos nedz biroja greznība, nedz ražotnes platības. Protams, uzņēmums apgrozījumu var palielināt ar veiksmīgu mārketinga un pārdošanas stratēģiju, taču tikai līdz zināmai robežai, jo, piemēram, siltā ziemā sniega tīrīšanas tehniku lielos apjomos pārdot nav iespējams, lai kā censtos.
Lai tiešām paaugstinātu visas Latvijas tautsaimniecības produktivitāti, veiksmīgākos piemērus vajadzētu analizēt ne tikai konkrētajās nozarēs, kur jau tas bieži notiek, bet arī politiķiem un valsts ekonomiskās stratēģijas veidotājiem. Ja reiz mēs dzīvojam XXI gadsimtā, kad tāds uzņēmums, kas prot izmantot speciālistu zināšanas, ir produktīvāks par tādu, kas domā XX gadsimtā ierastajās "galdu, krēslu un stundu" kategorijās, tad varbūt tieši uz zināšanām balstītās nozares Latvijā ir jāattīsta ļoti mērķtiecīgi.