Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +15 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Nepopulāru prezidentu ir vieglāk nepārvēlēt

Divi pirmie Egila Levita prezidentūras gadi ir pagājuši, kopjot harmoniskas attiecības ar valdošās koalīcijas partijām un mazāk veiksmīgi – ar sabiedrību, kurai ir cits viedoklis par valdības darbu, par ko liecina Valsts prezidenta institūcijai ārkārtīgi negatīvie reitingi. Tā nebūtu milzīga problēma Saeimā vēlētam prezidentam divus gadus pirms pārvēlēšanas, ja vien šīs partijas neradītu prezidentam galvassāpes gan ētisku pārkāpumu un korupcijas aizdomu dēļ, gan valdības ne tikai nepopulārās, bet objektīvi neprasmīgās krīzes vadības dēļ.

Levita sazobi ar koalīcijas partijām, visticamāk, nerada tikai viņa pateicība par ievēlēšanu amatā un miglains solījums, ka šī savienība neformāli slēgta uz diviem termiņiem. Atcerēsimies, ka Levits tika ievēlēts amatā tikai ar otro piegājienu, četrus gadus pēc pirmā mēģinājuma, kas tāda mēroga un ambīciju personībai kā Levits noteikti nebija viegli. Līdz ar to pateicība tiem, kas nodrošināja likteņa pavērsienu, ir zelta burtiem rakstīta. Tomēr prezidentam nevajadzētu aizmirst, ka šī valsts nav pakārtota partiju interesēm un gribai, un tam pakārtot nebūtu pareizi arī viņa prezidentūrai atvēlēto laiku. 

Levita attiecības ar partijām, domājams, vislielākajā mērā ietekmē prezidenta aizstāvētā un realizētā ideja par būtisku valsts finansējuma piešķiršanu tām – 4,5 miljoni eiro ik gadu. Levits turpina aizstāvēt šo ideju kā panaceju no lielo sponsoru un korupcijas ietekmes, acīmredzami juzdamies ar partijām vienā laivā. Kad Diena pērn septembrī intervēja prezidentu, viņš jutās komfortabli ārpolitikas tēmā, bet nostājās aizsardzības pozīcijā, tiklīdz tika aizskartas problēmas partiju vidē. Kamēr Levits neatradīs ceļu ārā no šī strupceļa, katra sūce partiju laivās nozīmē sūci arī prezidenta laivā. 

Valsts prezidents arī nebija tā viedā pēdējā instance, kura izbrāķētu lielus protestus izraisījušo administratīvi teritoriālās reformas likumu, kas atbalsojās reģionos. Īpaši negatīvi šo prezidenta izšķiršanos pasvītroja vēlāk vairāki reformas kritiķiem tomēr labvēlīgi Satversmes tiesas spriedumi, tā labojot to, ko nolēma neizbrāķēt tiesnesis Levits. Vai prezidenta iniciētais un Saeimas pieņemtais Vēsturisko zemju likums spēs kompensēt reģionos šo pāridarījuma sajūtu, noteiks tas, vai šis likums reāli darbosies. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis nesen Dienai neslēpa, ka šī likuma pielietojumu reālajā dzīvē pagaidām neizprot. 

Tas, kā Levits šos savus negatīvos reitingus uztvers un uz tiem reaģēs, atstās paliekošāku un noturīgāku nospiedumu uz viņa prezidentūru un izredzēm uz otro termiņu nekā paši reitingi, kas ir stipri mainīga padarīšana. Prezidentu ar lielu tautas atbalstu nav viegli nepārvēlēt uz otro termiņu, pat ja koalīcijas partiju sastāvs nākamruden pamainīsies un Saeimā lielāka ietekme būs tiem, kuri Levitu nav ievēlējuši pirmajā reizē un atklāti kritizē viņa darbību tagad. Pagaidām Levitam, vai pareizāk būtu teikt – Levita administrācijai, ir izdevies panākt vien noturīgi negatīvu reitingu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē