Tas, ka šobrīd aizvien lielāka daļa uzņēmēju cenšas pašu spēkiem izķepuroties no smagā ekonomikas kritiena, gan drastiski samazinot izdevumus, gan meklējot jaunus, vēl pagaidām darbojošos biznesa virzienus, nekādā mērā neliecina par politiķu sekmīgo valsts pārvaldīšanu, bet gan par cilvēku secinājumu, ka jau atkal uz valsti paļauties un cerēt uz reālu atbalstu ir bezcerīga laika izniekošana.
Politiķiem un ierēdņiem arī nevajadzētu šobrīd pārāk sadomāties par savu statusu un uzskatīt, ka tikai viņiem ir tiesības un pienākums izlemt, kā tērēt gan valsts budžeta, gan arī ārvalstu tirgos aizņemto daudzos miljardos skaitāmo naudu. Šī ir visu Latvijas iedzīvotāju – darba ņēmēju un darba devēju – nauda, kas ir samaksāta un vēl nākamajās desmitgadēs tiks samaksāta nodokļu veidā. Līdz ar to politiķiem nav nekādu tiesību aizrādīt sabiedrībai par pārāk lielām vēlmēm. Sevišķi, zinot, ka politiķi netaisās ne samazināt savas algas, ne arī atteikties no partiju finansēšanas no valsts budžeta.
Ikvienam valsts iedzīvotājam ir tiesības uz cilvēka cienīgu palīdzību no savas valsts tieši tāpat kā ikvienam uzņēmējam ir tiesības uz adekvātu valsts institūciju attieksmi un godīgu valsts atbalstu krīzes situācijā. Un tieši tādēļ ikvienam uzņēmējam, ārstam, žurnālistam, skolotājam, policistam un visiem pārējiem nodokļu maksātājiem ir neapstrīdamas, leģitīmas tiesības gan kritizēt valdību, politiķus un ierēdņus par viņu lēmumiem, rīcību un to sekām (lai cik ļoti politiķiem tas nepatiktu), gan arī lūgt un saņemt adekvātu valsts palīdzību brīdī, kad gan darba, gan privātā dzīve savā ziņā vairs nav atkarīga no indivīda spējām un gribēšanas rīkoties un risināt problēmu.
Diemžēl šobrīd skaidri redzams, ka tikai pašiem politiķiem šķiet ļoti adekvāts un pietiekams valsts sniegtā atbalsta apjoms sabiedrībai, lai gan dienu no dienas viņiem tiek norādīts, ka šis "atbalsts" ir pat ļoti neadekvāts.
Ir vairāk nekā nepieņemami, ka virknei uzņēmumu tiek atteikts jebkāda veida atbalsts tikai tāpēc, ka kādi labi apmaksāti ierēdņi un darbinieki valsts pārvaldes labiekārtotos kabinetos ir "akli burta kalpi" un savos birokrātijas džungļos ir atraduši kādu likuma pantu, kas ļauj atteikt uzņēmējam palīdzību varbūt tikai dažu tūkstošu eiro apmērā. Taču šie burta kalpi pat neapgrūtina sevi ar domāšanu, lai saprastu, ka, ļoti iespējams, dažu tūkstošu palīdzības atteikšana vienam uzņēmumam šodien jau teju pēc pāris mēnešiem atspēlēsies ar desmitiem, bet varbūt pat simtiem tūkstošu zaudējumu valsts budžetā nesaņemtu nodokļu, zaudētu darba vietu un sociālo pabalstu izmaksu veidā. Un, šķiet, to politiķi un ierēdņi sapratīs tikai tad, kad ierastajā datumā savā kontā nesaņems līdz šim tik labi nosargāto ierasto algu.
Kārlis
Sarmīte
Irlielāmērāticams