Neviennozīmīga nākotne

Uz vispārējās eiforijas fona bez īpašas ievērības atstāts kāds interesants fakts – ka Ķīnas varas iestādes tām lojālos kandidātus atbalstīja bez sevišķa entuziasma, ne tuvu neizmantojot Pekinas rīcībā esošo iespēju spektru. Pastāv arī vairāki skaidrojumi, kāpēc Ķīnas attieksme pret vēlēšanām Honkongā izrādījās tik rezervēta.

ASV izplatīts viedoklis, ka būtiska loma bijusi ASV Kongresa lēmumam par atbalstu demokrātiskajiem procesiem Honkongā vai ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunai ar Ķīnas līderi Sji Dziņpiņu, kuras laikā Dziņpiņs tika brīdināts neiejaukties vēlēšanās. Vai arī abi šie faktori – tas jau ir politisko simpātiju vai antipātiju jautājums.

Citi eksperti norāda – lai arī protestētāju uzvarai vēlēšanās ir ievērojama simboliska nozīme un šī uzvara ļauj palielināt viņu politisko ietekmi, tomēr esošās likumdošanas ietvaros tā nepietuvina demokrātisko spēkus reālas varas iegūšanai. Vairāku pakāpju sistēmas ietvaros galavārds jautājumā par to, kā rokās atrodas izpildvara Honkongā, pieder Pekinai, un tāpēc tai nav iemesla satraukties par opozicionāru iekļūšanu rajonu padomēs.

Kā vēl viens iespējamais iemesls tiek minēta arī protestētāju diskreditēšana. Vēlētie amati ir pamatā saimnieciski, bet saimniecisko un administratīvo jautājumu risināšana vienmēr un visur bijusi gados jaunu revolucionāru nopietna problēma. Cīņa par brīvībām ir kas viens, kamēr komunālās saimniecības pārvaldīšana – pavisam kas cits.

Tajā pašā laikā medaļai ir arī otra puse. Nav šaubu, ka panākumu un iedzīvotāju atbalsta iedvesmotie protestētāji turpinās akcijas, pieprasot aizvien jaunas tiesības. Pekinai šāds scenārijs ir atklāti neizdevīgs, raugoties kā no kontroles pār Honkongu un valsts starptautiskā prestiža, tā ekonomisko attiecību ar Honkongu viedokļa.

Izdevīga nestabilitātes saglabāšana Pekinai ir tikai gadījumā, ja ir pieņemts lēmums atteikties no Honkongas kā starpnieka pakalpojumiem, pārceļot šīs funkcijas uz Ķīnas ekonomiskajiem centriem, tādiem kā, piemēram, Šanhaja. Honkongai tas draud ar iespaidīgu ekonomisko lejupslīdi un kļūšanu par uzskatāmu brīdinājumu potenciālajiem pašas Ķīnas nemierniekiem. Rezultātā protestētāju triumfs var izrādīties tikai sava veida Pirra uzvara, jo bez Ķīnas ekonomikas Honkongu gaida visai bēdīga nākotne.