Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +13 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Pārprastais elitārisms

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) šoruden izteica pieļāvumu, ka augstskolās par valsts budžeta līdzekļiem vajadzētu studēt vien tiem jauniešiem, kuru vidējā atzīme iepriekšējā izglītošanās posmā bijusi vismaz septiņas balles, kā arī nav bijis neviena nesekmīga vērtējuma.

Medijos jau vēstīts, ka pret šādu ministres ierosinājumu ir daudz iebildumu, un tiek norādīts gan uz to, ka studiju programmu popularitāte ir ļoti atšķirīga un dažās jāņem pretī katrs studētgribētājs, gan arī uz to, ka ministres rosinātais nosacījums samazinātu augstākās izglītības pieejamību, gan arī uz to, ka dažādās skolās skolēnu zināšanu vērtēšana atšķiras (nostāsti par to, ka pusaudzim, nomainot skolu vai mainoties pedagogam tajā pašā skolā, būtiski mainās kādā mācību priekšmetā saņemtais vērtējums, dzirdami laiku pa laikam).

Turklāt diskutabls ir ministres ierosinājuma mērķis. Padarīt iespēju studēt elitārāku? Ja tā, tad tas ir pretējs virziens tām tendencēm, kas daudzviet Eiropā, arī Ziemeļvalstīs, valda jau kopš XX gadsimta otrās puses un ir vērstas uz augstākās izglītības plašu pieejamību, mazinot jebkādus šķēršļus ceļā uz studijām. Turklāt, kā tiek uzsvērts Briselē, augstākā izglītība Eiropas Savienībā jau sen vairs nav elitāra.

Varbūt mūsu Izglītības un zinātnes ministrijai vajadzētu nevis šķirot jauniešus pēc atzīmēm, bet gan nodrošināt viņiem kvalitatīvas (ne tikai formālas) karjeras konsultācijas, jo neapšaubāmi katrā paaudzē ir tādi cilvēki, kuriem labāk piemērota ir praktiska, nevis intelektuālā profesija, un, piemēram, cilvēkam, kurš var būt talantīgs pavārs, šādas profesijas izvēle ir labāks variants, nekā nervoza cīnīšanās cauri augstskolai, lai kļūtu, teiksim, par vāju tulku, kurš nespēj koncentrēties darbam ar vārdiem, vai par mūždien negatīvi noskaņotu pedagogu, kam skolotāja darbs nepatīk un kura vadītās stundas nepatīk skolēniem. 

Turklāt daudzi eksperti uzsver – strauji mainīgajā XXI gadsimta pasaulē, kad modernās tehnoloģijas un citi faktori reformē mūsu ikdienu vairs ne pa desmitgadēm, bet pa gadiem, ikvienam jābūt gatavam tam, ka dzīves laikā profesija būs jānomaina divas, četras reizes, un pat tādā allaž vajadzīgā jomā kā veselības aprūpe mainās izpratne par ārstēšanu un par vēlamo stilu medicīniskā personāla un pacienta sarunās. 

Un vēl – Latvijā jau gadiem tiek diskutēts par to, ka nepieciešams mazināt plaisu, kas šķir izglītību no darba tirgus. Tāpat arī vairāku uzņēmēju pieredzes stāsti liecina, ka ne jau teicamas atzīmes skolā un augstskolā garantē prasmi būt veiksmīgam biznesā, taču tieši veiksmīgi vietējie uzņēmēji mūsu valstī ir ļoti nepieciešami.

Top komentāri

auditors
a
Žurnālisti varētu paskaitļot , cik gadu laikā ar augstākās izglības speciālistiem šajā jomā likvidēs to deficītu , ja gada laikām tikai retais beigūšais stājas nuz līnijas. Būvniecības fakultātē galīgi nav ko darīt muļķiem , tur vienkārši viņi netiek cauri. Sis augstskolu daudzums jau ir radījis stulbumu , mēģināt dabūt par varu katru muļķi skolā lai varētu pastāvēt , citādi jau šluss būtu uzreiz . MUĻĶIS AR DIPLOMU VIENALGA BŪS MUĻĶIS Kam jūs šo speciālistu gribētu iesmērēt? Skaisti jau skan žurnālistes pieminētais , ka gadoties ka tas ar tupo galvu izrādās labāks par to ar gudro. Tad priekš kam deldēt bikses un valsts naudu uz skolas beņķa , 9 klases plus karadienests un davai uz būvobjektu , rassi būs noderīgs specs Problēma ir pavisam citur , nav konkursu uzņemšanas procesā.
anarchists
a
principā var piekrist "auditoram".Tehniskajās augstskolās nav ko meklēt,ja fizikā,matemātikā v-skolas eksāmenos mazāk par 7-8.Pēdējos gados ir saražoti tiešām pārsvarā galīgi nejēgas ar lielām ambīcijām.Turpretī ,ja cilvis iet studēt,piemēram,vēsturi,tad jau nu gan viņam nevajag prasīt teicamas matemātikas zināšanas. Krievu laikā bija sakarīgāk:ja biji suudīgi mācījies,nemaz nevarēji nokārtot iestājeksāmenus,kur nu vēl izturēt konkursu,kas tehniskajās specialitātēs bija diezgan liels,jo toreiz džekiem bija baigais stimuls mācīties un tikt augstskolās,jo neviens normāls cilvēks negribēja iet krievu armijā.
auditors
a
Elite - nozīmē vislabākais , izmeklētais , kas tur slikts , ja minstre tā formulējusi , nevajag pārprast , iespējams , ka žurnālisti šo elitāro izglīt'bu noformējuši ka vienmēr piesperot saviem rakstiem dzeltēno nokrāsu. Šuplinskai simts procentu taisnība , augstskolās nav ko nesekmīgam vispār darīt . Varbūt kāds man nosauks augstskolu E\iropā kurā uzņem nesekmigus studētgribētājus ? Latvijā ir savairojies lērums augstskolu . vajadzētu būt speciālistu pārpilnībai , bet to nav , piemēram būvniecībā . Jaunais būvniecības likums ,kuru pieņēma lai glābtu savas ādas nolaidības dēl kad sabruka veikals ar 54 upuriem, liedz ar 2021. gadu straādāt par atbildīgiem būvdarbu vadītājies speciālistiem ar tehnikuma izglītību. Kautgan veikala būbdarbus vadīja speciālists ar augstāko izglītību. Ja likumā pieņemtais stāsies spēkā , tad iestāsies haoss , jo lielākā daļa šo speciālistu ir ar tehnisko izglītību un vairāku desmit gadu pieredzi. Zurnālisti varētu paskaitļot
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē