Līdzšinējai Eiropas izaugsmes un stabilitātes lokomotīvei Vācijai šā gada trešajā ceturksnī ekonomikas pieaugums bijis mazākais kopš 2013. gada trešā ceturkšņa jeb laika perioda, kad kopējā eirozonas tautsaimniecības atlabšana vēl bija uz jautājuma zīmes, proti, salīdzinot ar atbilstošu laika posmu gadu iepriekš, Eiropas lielākā ekonomika augusi par 1,1%, kas ir gandrīz divas reizes mazāks rādītājs par to, kas tika demonstrēts iepriekšējā ceturksnī.
Kamēr Vācija vēl "puslīdz turas", citai pasaules tautsaimniecības lielvarai Japānai jau nākas saskarties ar daudz būtiskākiem izaicinājumiem – "Uzlecošās saules zemes" iekšzemes kopprodukts (IKP) trešajā ceturksnī pret atbilstošu periodu iepriekšējā gadā pieaudzis vien par 0,3%, liecina Tradingeconomics.com dati. Tas ir arī ievērojami sliktāks rādītājs nekā trīs mēnešus iepriekš, kad šis rādītājs sasniedza 1,4%. Ķīnai bremzēšanās bijusi ievērojami pieticīgāka, tās IKP pieaugumam pret atbilstošu periodu pērn trešajā ceturksnī sasniedzot 6,5% salīdzinājumā ar 6,7% iepriekšējo triju mēnešu periodā. Tiesa, ņemot vērā faktu, ka kopējais parādu apjoms Ķīnai ir visai iespaidīgs, ir jārēķinās, ka tās tautsaimniecība jau šajā ceturksnī varētu uzrādīt straujāku pieauguma tempu kritumu nekā iepriekš. Turklāt parādu burbulis var plīst, un tad jau situācija var izvērsties pagalam nepatīkama.
Pasaules kontekstā situāciju nevar vērtēt kā viennozīmīgi sliktu, jo tādiem globāliem "smagsvariem" kā ASV un Lielbritānija ekonomiskās izaugsmes tempi iepriekšējā ceturksnī ir paātrinājušies.
Tomēr zināmas bažas raisa norises finanšu tirgos, kuras varētu raksturot kā investoru reakciju uz augošo nenoteiktību saistībā ar iespējamajiem tirdzniecības kariem, kas varētu apturēt globālo izaugsmi.
Kā viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir apmēram pusotru mēnesi ilgstošais naftas cenas kritums. Tā ir laba ziņa autobraucējiem, jo viņu izdevumi par degvielu samazināsies. Lētāka nafta lielā mērā tiek skaidrota ar to, ka sankcijas pret Irānas naftu nebūs tik iespaidīgas, kā sākotnēji gaidīts. Taču vienlaikus, vērtējot ekonomiskās izaugsmes kontekstā, 20% vērts kādas izejvielas cenas samazinājums īsā laika posmā nav uzskatāms kā kaut kas daudzsološs.
Cenas, lai arī mazāk strauji, krīt arī tādām izejvielām kā alumīnijs un varš. Acīmredzami biržu tirgoņi uzskata, ka arī pēc industriālajiem metāliem pieprasījums varētu būt mazāks, nekā iepriekš gaidīts. Arī Volstrītā tirdzniecība neaizrit īpaši priecīgā gaisotnē – pēdējo pāris nedēļu laikā lielo kompāniju indeksa Dow Jones Industrial Average vērtība ir kritusies par 6–7%. Negatīvā noskaņa preču un akciju biržās rada bažas, ka sliktāks investīciju mikroklimats no finanšu tirgiem pārmetīsies uz reālo ekonomiku. Investīciju trūkums mazinās ne tikai kopējo pieprasījumu tautsaimniecībā, bet arī pieprasījumu pēc darba rokām, ietekmēs labklājības kritumu un grūtības norēķināties ar kreditoriem, tādējādi radot jaunas krīzes aizmetni.
Pipars