Dažādi statistikas dati rāda, ka pat ekonomiskās izaugsmes periodā pirms Covid-19 krīzes Latvija pēc vairākiem iedzīvotāju labklājību raksturojošiem kritērijiem ierindojās trūcīgāko Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū.
Toties bezdarba līmenis mūsu valstī nebija tas augstākais ES, un ikviens, kurš ir ceļojis pa Eiropu vai vismaz interesējies par situāciju citās valstīs, zina, ka ekonomiskās problēmas pastāv daudzās ES dalībvalstīs neatkarīgi no tā, kādi politiskie spēki ir pie varas.
Var teikt, ka Latvijas ekonomikā valdošās tendences izpaužas tā, ka jau gadiem plašas iespējas ir konkurētspējīgajiem, turklāt gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.
Uzņēmums, kas saviem darbiniekiem spēj piedāvāt augstu atalgojumu, sociālās garantijas, komfortablus darba apstākļus un kāpšanu pa karjeras kāpnēm, var izvēlēties talantīgus, erudītus profesionāļus un tādējādi uzvarēt cīņā ar konkurējošajiem uzņēmumiem. Tāpat arī tie darba ņēmēji, kuriem ir darba tirgū pieprasīta specialitāte, izpratne par darba tiesībām un nodokļu sistēmu, kā arī tādas personiskās īpašības, kas veicina profesionālo augšupeju, vismaz līdz Covid-19 krīzei varēja izvēlēties perspektīvas darba vietas un nodrošināt vidusslāņa labklājību vismaz Baltijas, ja arī ne Ziemeļvalstu izpratnē.
Taču ir divi aspekti, kuros mūsu valstī tiešām ir nepilnības. Pirmais no tiem ir ārkārtīgi vājais atbalsts tiem cilvēkiem, kuri objektīvu iemeslu (vecumposma, veselības problēmu) dēļ neietilpst konkurētspējīgo darbinieku lokā. Sistēma, kas palīdzētu šiem cilvēkiem, sākot no sociāli sarežģītu ģimeņu bērniem līdz trūcīgiem deviņdesmitgadniekiem senioriem, tiešām ir jāpilnveido.
Taču otrs nepilnību aspekts ir tas, ka Latvijā netiek veicināta jaunu uzņēmumu rašanās. Cilvēkam, kurš izvēlas no normāli atalgota darba ņēmēja kļūt par sava biznesa veidotāju, nereti pasliktinās dzīves kvalitāte.
Daudz kritizētais mikrouzņēmumu nodokļa režīms tika ieviests arī tādēļ, lai 2009. gada krīzes pārvarēšanas periodā enerģiski cilvēki paši sev nopelnītu iztiku ar savu biznesu. Varbūt arī Covid-19 krīzes pārvarēšanai ir vērts domāt par mehānismiem iesācējuzņēmumu atbalstam?