Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. marts
Jāzeps, Juzefa

Reitingus krīze pagaidām nekustina

Globālā tendence saistībā ar Covid-19 krīzi ir būtisks valdību reitingu kāpums kā pirmā reakcija uz kritisko situāciju – saliedēšanās visupirms par spīti apjukumam, kritikai un sabiedrību ierobežojošajiem lēmumiem, kas sev līdzi nes ekonomisko krīzi un ienākumu kritumu vai zaudēšanu. Vismaz pirmie krīzes reitingi, kas cirkulē partiju vidū un aptver tikai krīzes pirmo nedēļu, rāda, ka pagaidām Latvijā šī globālā tendence ''nedarbojas'' – kaut cik pamanāms reitingu kāpums ir opozīcijas partijām, kamēr koalīcijai tie pat nedaudz krīt vai mīņājas uz vietas.

Aptauja, kas cirkulē partiju vidē, aptver tikai nosacīti pirmo krīzes nedēļu, tas ir, līdz 17. martam. Nosacīti atskaites punkti Covid-19 krīzei Latvijā varētu būt 2. marts, kad tika konstatēts pirmais inficētais, un 12. marts, kad valdība izsludināja ārkārtas stāvokli. Par nepilnu procentu kritis premjerministra Jaunās Vienotības reitings, pārējām koalīcijas partijām tas saglabājies aptuveni februāra līmenī. Pagaidām nav novērojams ne pozitīvs, ne negatīvs krīzes efekts.

Viedokļi, kā krīze turpmāk ietekmēs sabiedrības atbalstu un uzticēšanos valdības koalīcijai, atšķiras.

Subjektīvi šķiet, ka reitingi varētu arī palēkties, jo šīs ļoti specifiskās krīzes fenomens ir tāds, ka tie, kuri draudzējas ar veselo saprātu, ir tendēti atbalstīt un vēlēt visu iespējamo veiksmi par krīzes vadību atbildīgajiem politiķiem un amatpersonām, pat ja viņu politika ilgtermiņā vai lēmumi konkrēti krīzes laikā raisa neuzticību. Galu galā mums visiem būtu labāk, ja veselības ministrei Ilzei Viņķelei (A/P), kura burtiski lepojas ar savu nepopularitāti, kopā ar padomdevējiem mediķiem un infektologiem izdotos vīrusu noturēt lēzenumā, nevis caur ministres neveiksmi piedzīvot Itālijas situāciju.

Pagaidām Viņķeles partijas reitings par spīti tam, ka ar aso mēli apveltītā ministre kļuvusi par krīzes vadības publisko seju, nav nekur uzlēcis, bet arī ne nograndis – no februāra to šķir 0,2%.

Šādam līdzatkarības vai solidaritātes fenomenam, kad atkarība no politisko lēmumu pareizības ir tieši konvertējama mums tuvu cilvēku izglābtajās dzīvībās, protams, nav obligāti jāparādās reitingos. Atbildes uz aptauju veicēju jautājumiem galu galā var būt vienīgā no tiešām negatīvām sekām brīvā zona, kurā vēlētāji var ļauties dusmām, apjukumam, bailēm un neuzticībai. Ārpusē, reālajā dzīvē, šādas emocijas, nepakļaušanās ierobežojumiem neko labu nesola, jo primārais šajā krīzē ir medicīniskais aspekts, tikai pēc tam ekonomiskais. Ja netiks ierobežota un pēc tam arī apturēta vīrusa izplatība, ekonomiskā atgūšanās nebūs iespējama.

Valdības pieņemtie lēmumi par dīkstāves pabalstiem nav nekāds unikāls risinājums – kaut ko līdzīgu var vērot vairumā krīzes skarto pasaules valstu, un tas ir vienlaikus gan nomierinoši, gan uztraucoši.

Nomierinoši, jo tiek sekots līdzi globālam piemēram. Uztraucoši, jo neko labāku nav spējusi izdomāt neviena pasaules valdība. Kā savā tvitera kontā komentē Nobela prēmiju ieguvušais ekonomists Pols Krugmans, pašreizējie pasākumi ir drīzāk ekonomikas novešana mākslīgajā komā uz laiku, kamēr netiks atrisināta krīzes primārā problēma – vīrusa izplatība.

Top komentāri

Itamars Toledano
Kāds gan reitings var būt Lemberga lakstīgalai, ja nu vienīgi TĀS DIENAS reiting!
ratimors
r
Ja aptaujas ir veicis SKDS, tad rezultātam ir nulles vērtība, kā tas bija pirms 13. saeimas vēlēšanām. Tāds kļūdas % pats no sevis nerodas.
Prātotājs
P
Es tikai nekādi nevaru saprast; nokurienes tie mistiskie reitingi ir izzīsti? Man neviens nav jautājis,draugiem arī,nē-kolēģiem arī nē. Vienai tantiņai Centrāltirgū pajautāja un reitings gatavs? Par to vēl maksā naudu?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Cik valodās jūs lasāt ziņas?

Diskusijas par sabiedriskajiem medijiem krievu valodā liek aizdomāties, kādās valodās mūsu sabiedrība prot lasīt, skatīties un klausīties ziņas dažādās platformās. (Par izklaides žanru šoreiz na...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē