Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis
Ja izvērtīsies "brīvās tirdzniecības kari", zaudētāji būs visi

Tērauda ēna pār brīvo tirdzniecību

Pagājušajā nedēļā ASV tirdzniecības sekretārs (ministrs) Vilbūrs Ross iesniedza ASV prezidentam Donaldam Trampam konkrētus priekšlikumus Savienoto Valstu tērauda un alumīnija industrijas turpmākās pastāvēšanas nodrošināšanai. Priekšlikumu pamatā ir iepriekš veiktas aplēses, ka šī mērķa sasniegšanai nepieciešams samazināt tērauda un alumīnija importu ASV – attiecīgi par 13,3 miljoniem un 668 tūkstošiem tonnu gadā. Savukārt importa samazināšanai ierosināts noteikt vai nu ievērojamus ievedmuitas tarifus, vai arī kvotas ārvalstu tērauda un alumīnija ražotājiem.

Piedāvāti tiek trīs varianti un konkrēti tērauda gadījumā rosināts vai nu noteikt ievedmuitu 53% apmērā no 12 valstīm lielākajām importētājām (ar Ķīnu, Brazīliju un Krieviju priekšgalā), ievedmuitu 24% apmērā no visas pārējās pasaules vai arī kvotas līdz 63% no 2017. gada importa apjoma.

Atbilde uz šiem ierosinājumiem ASV prezidentam ir jāsniedz līdz aprīļa vidum. Teorētiski Tramps, protams, var visus priekšlikumus noraidīt, tomēr šāds variants ir gandrīz neiespējams. Pirmkārt, nacionālās ekonomikas atbalstīšana ir Trampa pats galvenais priekšvēlēšanu solījums, otrkārt – šo nozaru esamība ASV tiek tieši saistīta ar nacionālās drošības interesēm. Tajā pašā laikā jebkurš lēmums par tērauda un alumīnija importa ierobežošanu draud ASV ar starptautiska mēroga progresējošām ekonomiskām un, ļoti ticams, arī politiskām problēmām.

Šādi protekcionistiski pasākumi ir krasā pretrunā ar Savienoto Valstu līdz šim aktīvi lobēto brīvās tirdzniecības politiku un novedīs kā pie ieinteresēto valstu nebeidzamām sūdzībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), tā atbildes pasākumiem, kas var pāraugt protekcionistisku soļu lavīnā.

Ja valsts, kura gadiem ilgi ir virzījusi brīvo tirdzniecību, maina savu nostāju, kad šī brīvā tirdzniecība ir kļuvusi tai neizdevīga, tad labākajā gadījumā ir naivi cerēt, ka pārējā pasaule centīgi turpinās ievērot tai neizdevīgus brīvās tirdzniecības līgumus.

Ne mazāk būtiska problēma ir, ka gaidāmais lēmums draud arī ar ASV attiecību pasliktināšanos ar pārējām Rietumvalstīm. Jāšaubās, ka ierobežojošu pasākumu noteikšana tikai pret dažām valstīm spēj reāli nodrošināt tērauda un alumīnija industriju attīstību ASV, jo atbrīvojušās vietas tirgū nekavējoties centīsies ieņemt citu valstu ražotāji, kuru piedāvājums joprojām būs konkurētspējīgāks nekā pašu amerikāņu ražotāju piedāvājums. Attiecīgi arī ierobežojoši pasākumi ir jānosaka pret visiem, ieskaitot Eiropas Savienību (ES), Kanādu, Japānu un vēl citus ASV sabiedrotos.

Eiropieši jau ir likuši saprast, ka gadījumā, ja tiks ierobežoti viņu ražotāji, sekos asimetriski atbildes pasākumi, un ir maz šaubu, ka arī pārējie cietušie neturēs sveci zem pūra. Šāda situācija savukārt draud izvērsties par tirdzniecības kariem arī starp ASV un to tuvākajiem sabiedrotajiem, turklāt zaudētāji šajā gadījumā būs visi, jo īpaši brīvā tirdzniecība.

Top komentāri

reptilis
r
"""Brīvā tirdzniecība"" ir izdevīga tām valstīm ,kuras ir izveidojušas spēcīgu ekonomiku pirms ""Brīvās tirdzniecības"""....tas ir tāpat ,kā boksa ringā palaist smagsvara sportistu un vieglā svara:)))...ASV ""Brīvā tirdzniecība""bija izdevīga pēc Otrā Pasaules kara,jo ASV ekonomika bija vairāk nekā puse Pasaules ekonomikas ....tāpēc arī dolārs kļuva par Pasaules valūtu. ASV piespieda Lielbritāniju un Franciju atvērt koloniju tirgu un kolonijas kļuva ekonomiski nerentablas...tāpēc no tām atbrīvojās.Atverot savu tirgu Japānas...tad Dkorejas....Vācijas...ražotājiem notika ""ekonomiskie brīnumi"",bet tas notika cīņā ar PSRS,jo ilgtermiņā tā bija ""iešaušana kājā"" ilgtermiņā un tagad ASV reālā ekonomika klibo un ir ""asins saindēšanās"" ,un ir jādzer ""antibiotikas""...tikai ekonomikas ""dakteriem""ir dažāds viedoklis par zālēm:)))
trusis nejaukais
t
manupraat pastaav variants ar valsts subsiidijaam, protams tas nav ideaalaakais risinaajums bet skatoties cik ASV teeree militaarajaam vajadziibaam tad kompenseet par kaadu procentu vieteejaa razhotaaja izmaksas shajaa industrijaa buus tiirais siikums. un otra kaarts, ko var izmantot Tramps, un visticamaak izmantos - noraadiis uz Kjiinas negodiigo manipulaaciju ar juanja kursu, luuk shis moments nostaada neizdeviigaa situaacijaa ne tikai ASV vien bet visus rietumus, shajaa kontekstaa vinjam domubiedri noteikti atradiisies. Katraa zinjaa buus interesanti.
indulis
i
Ja runājam par "brīvo tirgu" tad vienkāršojot, tā ir cīņa par monopolstāvokli. Kurš ir redzējis ka tie karteļu likumi reāli darbotos? Kā pirm tā pēc sankcijām šie monopoli turpina darboties svilpodami, ja nu vienīgi maina izkārtnes un dibina meitaskompānijas { mūsu pašu Latvenergo un ST}. Šo fetišu lieto lai iestāstītu par milzīgo "paradīzi" pusattīstītām valstīm. Un nav ko kliegt, tie nav mani vārdi, tos sen ir izteikuši tādi ekonomikas guru kā Štiglics, Flasbeks arī daļēji Dombrovska tik nīstais Krugmans.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē