Iespējams, tieši šī regula radījusi tik lielu stresu ne jau tāpēc, ka privātais bizness, kā arī valsts un pašvaldību sektors līdz šim būtu izturējies pret personu datiem ārkārtīgi pavirši, bet gan tāpēc, ka slavenā GDPR personu datu aizsardzības jomai uzbūvē tiesisko ietvaru, taču precīzi nedefinē, ko drīkst un ko nedrīkst. Juristu vidē par to, kā vērtējami šādi, brīvi interpretējami normatīvie dokumenti, pastāv pretēji viedokļi. Ir juristi, kuri uzskata – jo detalizētāk un precīzāk viss formulēts dokumentā, jo labāk visiem, bet ir arī juristi, kuri norāda – normatīvajiem dokumentiem jānorāda vien virziens, jo pilnīgi visas situācijas, kādas dzīvē var gadīties, tāpat dokumentu autori nevar paredzēt un ierakstīt normatīvajā regulējumā.
Latvijā vērojams, ka GDPR aktualizējusi pēdējā laikā bieži pieminēto jautājumu par uzticēšanos. Uzņēmumu pārstāvji prāto, vai var uzticēties tam, ka Datu valsts inspekcija tiešām rīkosies pēc Konsultē vispirms principa. Daudzi iedzīvotāji, jūtot ar GDPR spēkā stāšanos saistīto sabiedrībā valdošo spriedzi, pirmo reizi dzīvē aizdomājas, vai bijis prātīgi uzticēties visiem tiem dienestiem un uzņēmumiem, kuriem gadu gaitā paši uzticējuši savus datus.
Te jāteic, ka it īpaši liels izaicinājums attaisnot iedzīvotāju uzticēšanos ir tieši valsts sektoram. Protams, paviršību saistībā ar klientu datiem var pieļaut arī privātais uzņēmums, turklāt neviens uzņēmums nav pasargāts no kiberuzbrukuma, kura rezultātā var tikt apdraudēta klientu datu drošība. Taču, ņemot vērā to, kādi skandāli apvij vērienīgās valsts sektora koordinētās e-sistēmas, daudz lielākas bažas saistās ar tām. Kaut vai bēdīgi slavenā e-veselība, kura attiecas uz ļoti privātiem datiem. Ja e-veselība uzreiz pēc ieviešanas nestrādāja perfekti, tad tas jau ir pamats bažām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 18. maijā lepni pavēstīja, ka "Latvijas e-pārvalde šobrīd piedāvā vairāk nekā 500 valsts e-pakalpojumu". Ir saprotams, ka, modernajām tehnoloģijām attīstoties, virtuālā realitāte kļūs par vēl nozīmīgāku mūsu ikdienas daļu nekā patlaban. E-pakalpojumu klāsts aizvien paplašināsies. Un, protams, no interneta un kopumā no e-vides baidīties nevajag. Taču valsts sektoram vajadzētu arī stiprināt iedzīvotāju pārliecību, ka viņu dati ir un būs drošībā
profils
cenzūra ir nelikumīga
Barnolds