Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Vai ministre ir bijusi patiesa vai tomēr kaut ko piemelojusi?

Valdībai uzglūn tiesiskuma krīze

Aizvien vairāk šķiet, ka līdakas ielaišana karūsu dīķī, lai pēdējās pašapmierinātībā nekļūtu pārmērīgi kuslas, var draudēt ar nezināmiem riskiem pašiem zaļsvārces ielaidējiem. Runa ir par vēlmi atšķaidīt Saeimā iepriekš esošās partijas ar jauniem spēkiem, kuri nu ķērušies pie sava pirmā patstāvīgi veidojamā budžeta.

Raugoties gan uz budžeta tapšanas gaitu, gan uz citu ar ilgtermiņa labklājību saistīto jautājumu risināšanu, sevi piesaka gan ministru augstprātība, gan balansēšana uz likumdošanas robežas. Attiecībā uz pēdējo viens no piemēriem ir valdības iecere celt minimālo algu valstī. Es kā ierindas strādājošais uzskatu, ka iecere celt minimālo algu ir pilnībā atbalstāma. Tā droši vien domā sabiedrības vairākums, taču valdība sev pēdējā laikā visai ierastā manierē aizmirsusi pajautāt, ko par to domā sociālie partneri – darba devēji un arodbiedrības, tādējādi pārkāpjot 1993. gada 12. janvārī Latvijas Saeimā ratificēto Starptautisko darba organizācijas konvenciju Nr. 131 Par minimālās algas noteikšanu. Tā paredz, ka minimālās algas noteikšanas procedūrā ir jāiesaista darba devēju un darba ņēmēju pārstāvniecības organizācijas, kas šoreiz nav izdarīts, tādējādi radot iespēju juridiskam brāķim.

Budžeta plānošanā vispamanāmāko ministru nepatiku izpelnījušās pašvaldības, un šajā ziņā uzskatāmākais piemērs varētu būt pēdējā laikā plašāku rezonansi ieguvušais jautājums par brīvpusdienu nodrošināšanu skolās. Likumdošana nosaka, ka pašvaldību kompetencē ir ar izglītību un sociālo sfēru saistīti jautājumi, kur pēdējais nozīmē sociālā atbalsta sniegšanu mazturīgajiem, nevis gādāt par brīvpusdienām visiem.

Tāpat normatīvie akti paredz, ka valsts nedrīkst uzdot pašvaldībām jaunas funkcijas, neparedzot finansējumu.

Par izglītību atbildīgā ministre šā gada 20. augusta valdības saietā cita starpā izteicās, ka minētais jautājums ar pašvaldībām ir saskaņots. Tomēr, laikam ritot, atklājies, ka ministre ir mēģinājusi nevis saskaņot brīvpusdienu jautājumu, bet gan autoritatīvi norādījusi, ka pašvaldībām tās būtu jāfinansē. Līdz ar to patlaban neatbildēts ir jautājums, vai karstajā budžeta veidošanas procesā ministre ir bijusi patiesa vai tomēr kaut ko piemelojusi?

Galu galā varam būt apmierināti, ka bērni bez brīvpusdienām nepaliks, tomēr diezin vai varam būt gandarīti par to, kādā veidā tas panākts. Valdības sēdē tika nolemts, ka par brīvpusdienām 1.–4. klašu skolēniem valsts Izglītības ministrijas (IZM) personā un pašvaldības maksās solidāri. Tomēr solidaritāte ir tikai izkārtne. Lai atrastu naudu IZM finansējuma daļai, valdība lēma no pašvaldību budžeta papildus izņemt 9,8 miljonus eiro un atdot tos IZM. Līdz ar to, kaut formāli pašvaldībām būtu jāmaksā puse, patiesībā tās par brīvpusdienām maksās pilnā apmērā, turklāt izmaksas var kļūt lielākas, ja nebūs to iespējams nodrošināt par Ministru kabineta noteikto maksu 1,42 eiro. Lieki teikt, ka pie šobrīd strauji augošajām pārtikas cenām tas ir problemātiski, neapskaužamā situācijā nostādot gan tos, kas šīs brīvpusdienas ēdīs, gan tos, kas tās finansēs.

Domājams, lai valsts kā organisms varētu sekmīgi funkcionēt, ir jābūt pilnvērtīgai sazobei starp ministrijām, pašvaldībām un sociālajiem partneriem. Diemžēl gan jaunpienācēju, gan jau pieredzējušu politiķu (premjeru ieskaitot) mutvārdos paustais vedina domāt, ka izpratne par ilgtspēju un tiesiskumu viņiem sveša.

Top komentāri

Eiropā rijīgākās pašvaldības
E
Vidēji Eiropā pašvaldības tērē 11% no valsts kopīgajiem nodokļu ieņēmumiem. Latvijā pašvaldības tērē 19%. Vairāk nekā Latvijā pašvaldībām tērē tikai valstīs, kur pašvaldību pārziņā ir lauvas tiesa no veselības aprūpes
pašvaldības pret iedzīvotājiem
p
Pašvaldības Latvijā nepārstāv savu iedzīvotāju intereses, bet administrācijas intereses pret iedzīvotājiem. Tas izpaužas gan varaskāres apmierināšanā, čakarējot savus iedzīvotājus, gan arī nodokļu politikā, kur pašvaldības neļauj samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli un uztur spēkā nenormālu nekustamā īpašuma nodokli, lai varētu manipulēt ar atvieglojumiem u.c.
Kuzja un Muris
K
Kur tu, draugs, biji agrāk, kad saimniekoja iepriekšējās valdības. Izskatās, ka tikko pamodies no aizgulēšanās!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Politiskie negauši(11)

Konkurences padome izsludinājusi akciju Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei, kurā jāpiesaka likumos, Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvos iekļautie nepamatotie ierobežojumi konkurencei....

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē