Tomēr skarbā realitāte ir tāda, ka, pat ja jūsu depozīta ienesīgums ir nulle procentu, bankas to šobrīd faktiski subsidē no savas kabatas, jo finanšu tirgū ir iespēja aizņemties ar negatīvu procenta likmi. Turklāt ir pamats domāt, ka attiecībā uz noguldītājiem situācija pasliktināsies saistībā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu no –0,4% līdz –0,5% samazināt komercbanku depozīta likmi centrālajā bankā. Respektīvi, banku "brīvajiem" līdzekļiem ārpus rezervju normām tiek piemērota negatīva likme, lai tās stimulētu izsniegt aizdevumus, tādējādi veicinot patēriņa, līdz ar to ekonomisko pieaugumu. Tomēr skaudrā realitāte Latvijā ir vērsta uz banku kredītportfeļa samazināšanos, taču tajā pašā laikā rezidentu, sevišķi mājsaimniecību, noguldījumi, kuri kopumā ir ar ilgtermiņa raksturu, turpina pieaugt. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotā informācija liecina, ka uzņēmumu noguldījumu apjoms komercbankās šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn pieaudzis par 4,3%, savukārt mājsaimniecībām, kuru glabāto līdzekļu apjoms bankās ir lielāks, šis pieauguma skaitlis ir teju divtik lielāks, sasniedzot 8,3%. Savukārt kopējais komercbanku kredītportfeļa apjoms gada laikā ir sarucis par 10,7%. Tā kā naudas pieplūdums, visticamāk, turpināsies, bet iespējas to izvietot ne un ieņēmumi no procentiem var pat samazināties, var secināt, ka negatīvu depozīta likmju parādīšanās Latvijas komercbankās var būt tikai laika jautājums.
Pašreizējā eirozonas ekonomiskā situācija ir visai tālu no vēlamās, un izaugsmes tempi kopumā ir tendēti samazināties, līdz ar to pieprasījums pēc aizdevumiem ar pašreizējiem nosacījumiem var pat sarukt. Visticamāk, lai valūtas zonas tautsaimniecību noturētu "plusos", centrālajai bankai nāksies ķerties pie aizvien jauniem finanšu stimulēšanas pasākumiem. Tas nozīmē, ka finanšu tirgū esošo līdzekļu apjoms tikai palielināsies un tur klīstošās naudas masas būs spiestas strādāt ar aizvien zemāku ienesīgumu, kas nesola neko labu tiem, kuri vēlas kaut ko uzkrāt ar dažādiem konservatīviem fiksēta ienesīguma finanšu instrumentiem. Uz šo nākotnes notikumu fona diezgan aktuāls ir jautājums, vai negatīvas kļūs ne tikai depozītu, bet arī banku aizdevumu procentu likmes.
Pipars
Horošijs
trusis nejaukais