Kompānijas Lursoft IT statistika par jaunu uzņēmumu dibināšanu neizskatās slikti. Šāgada pirmajā ceturksnī mūsu valstī reģistrēti 2693 jauni uzņēmumi, no tiem martā – 879, turklāt 56% no marta jaunpienācējiem – ārpus Rīgas.
Ar vērā ņemamu jaundibināto uzņēmumu skaitu var lepoties gan Jūrmala, Jelgava un Liepāja, gan arī vairāki Pierīgas novadi, gan Valmieras novads un Cēsu novads Vidzemē, gan arī Bauskas novads Zemgalē. Turpretī vispār bez jauniem uzņēmumiem šogad līdz marta beigām bija palicis Varakļānu novads.
Protams, uzņēmuma reģistrēšana ir tikai pirmais solis, un to, cik veiksmīgi katrs konkrētais uzņēmums darbojas, var secināt vien tad, kad tas ir nostrādājis vismaz gadu. Taču nav taisnība pesimistiem, kuri apgalvo, ka ārpus Rīgas uzņēmējdarbības vide ir panīkusi.
Pēdējā laikā atšķirīgi viedokļi gan dzirdami par iedzīvotāju attieksmi pret jauniem projektiem viņu pašvaldībā un par šo diskusiju simbolu ir kļuvuši vēja parki. Vēja enerģijas popularizētāji, no vienas puses, un kritizētāji, no otras puses, nereti aiziet visai sakāpinātās galējībās. Līdzīgi, tikai šaurākos mērogos, mēdz būt ar attieksmi pret dažādu citu nozaru iecerēm. Vienlaikus ir pašvaldības, piemēram, Liepāja, kurā tiek veidotas jaunas ražotnes, bet nedzird par milzīgiem protestiem pret to veidošanu. Iespējams, tas tāpēc, ka šajā Kurzemes pilsētā industriālās teritorijas ir izvietotas tā, ka netraucē ne dzīvojamajiem rajoniem, ne ar kultūru un atpūtu saistītajiem kvartāliem.
Latvija kopumā nav īpaši blīvi apdzīvota valsts – pēc publiski pieejamiem datiem, apdzīvotības blīvums ir aptuveni 28–29 cilvēki uz kvadrātkilometru, un, pēc šī rādītāja mūsu, valsts ierindojas ap 175. vietu pasaulē. Lietuvā apdzīvotības blīvums ir nedaudz lielāks, Igaunijā – nedaudz mazāks nekā pie mums, bet atšķirības nav būtiskas. No Eiropas Savienības dalībvalstīm ar ļoti blīvu apdzīvotību (pat 1410 cilvēku uz kvadrātkilometru) izceļas Malta, kas atrodas septītajā vietā pasaulē. Ir saprotams, ka tik blīvi apdzīvotā valstī tiešām var nebūt brīva zemes pleķīša, kur īstenot industriālus projektus. Savukārt Latvijā un citur Baltijā noteikti ir iespējams atrast teritorijas, kur vēja parks, ražotne, ferma vai loģistikas centrs netraucētu iedzīvotājiem.
Nodrošināt to, lai nenotiktu aiziešana galējībās "Vispār nebūvējam neko jaunu!" un "Ļaujam industriālu objektu būvēt tuvu pie dzīvojamajām mājām, tāpēc ka tā grib uzņēmējs!", ir pašvaldību spēkos.