Viens no pirmajiem televīzijas seriāliem, kas PSRS sabrukuma laikā tika parādīts Latvijas televīzijā, bija seriāls Monopols (oriģinālais nosaukums – Matadors), kas tolaik bija ārkārtīgi populārs, jo skatītājiem šķita, ka tas lielā mērā ir stāsts arī par mums. Dāņu un latviešu vēsturiskās, kultūras līdzības vai atšķirības – cik lielas tās ir?
M. K. B. Tas būs bijis labs sākums. Matadors ir viena no mūsu, es pat teiktu, klasiskajām vērtībām, to ir redzējusi, visticamāk, ka ne reizi vien, katra dāņu ģimene. Lai arī filmēts pirms gandrīz četrdesmit gadiem, seriāls arī tiek regulāri demonstrēts atkārtoti, un pēdējo reizi tas bija redzams, šķiet, pagājušā gada beigās un šā gada sākumā. Iespējams, jums būs interesanti uzzināt, ka Matadora idejas autore un galvenā scenāriste Līse Norgārda pagājušajā gadā nosvinēja savu simto dzimšanas dienu. Un šogad jau simts pirmo.
H. B. Savukārt, kas attiecas uz līdzībām, tad vēsture Latvijai tomēr ir daudz vairāk līdzīga ar tuvākajiem kaimiņiem, nevis ar Dāniju. Tikmēr kultūras, mentalitātes ziņā mēs esam ļoti tuvi, un es nepārspīlējot teikšu, ka jūtamies Latvijā kā mājās. Tā šovasar mēs Latvijā apmeklējām Dziesmu un Deju svētkus un pievērsām uzmanību dažādiem novadu tautas tērpiem. Arī mums ir tādas pašas tradīcijas, katram reģionam ir savi nacionālie tērpi, lai arī ne tik izteikti kā Zviedrijā vai Norvēģijā. Ir daudz šādu piemēru, daudz līdzību. Katra atsevišķi tās varbūt nešķiet nozīmīgas, taču, ja kopīgā ir daudz, tad, manuprāt, tas liecina par kultūru tuvību, savstarpējo sapratni. Un kalpo par pamatu arī dažāda cita veida sadarbībai – politikā, ekonomikā.
Latvijas un Dānijas divpusējā sadarbība. Vai ir kādas jomas, kuras jūs vēlētos izcelt īpaši? Jomas, kur sadarbība ir īpaši veiksmīga?
H. B. Šis ir gadījums, kad nav iespējams pateikt, ka vienā virzienā sadarbība ir labāka nekā citā, un, arī ja tā būtu, visticamāk, ka es neatzītos. Bet es tiešām uzskatu, ka Latvijas un Dānijas divpusējā sadarbība ir ļoti laba visās jomās. Abas mūsu valstis ietilpst Eiropas Savienībā (ES) un Ziemeļatlantijas aliansē, mums ir plaša kultūras apmaiņa, izglītības nozarē mēs atbalstām Ziemeļvalstu ģimnāziju, kur tiek mācīta arī dāņu valoda, notiek studentu un pasniedzēju apmaiņa starp Latvijas un Dānijas mācību iestādēm. Pavisam nesen Latvijas Ekonomikas ministrijā mēs runājām par sadarbību mūžizglītības jautājumos – tā ir viena no jomām, kurā Dānija ir ļoti spēcīga, un mēs labprāt esam gatavi dalīties ar pieredzi. Kas attiecas uz ekonomiku, tad Latvijā ir ap sešiem simtiem Latvijas un Dānijas kopuzņēmumu, Dānija ir, šķiet, desmitā lielākā Latvijas ārējās tirdzniecības partnere. Viss notiek un attīstās, lai gan vienmēr, protams, var vēlēties vairāk un labāk.
Ja nu ko varētu izdalīt atsevišķi, tad tā ir sadarbība aizsardzības jomā, drošības jautājumi.
Tradicionāli nu jau pēdējos 25 gadus Dānijai un Latvijai, visām trim Baltijas valstīm kopumā, šajā ziņā ir ļoti cieša sadarbība, kas sākās uzreiz pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas. Vēl 1994. gadā Dānija uzņēmās daudznacionālā Baltijas bataljona koordinējošās valsts pienākumus, lai sekmētu Baltijas valstu piedalīšanos starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, bataljons tika dibināts, lai dotu savu ieguldījumu starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās. (2013. gadā bataljons tika pievienots Dānijas divīzijai. A. S.) Ar Dānijas atbalstu pirms gandrīz divdesmit gadiem ir dibināta arī Baltijas Aizsardzības koledža Tartu, Igaunijā, kā arī vēl citas aizsardzības struktūras.
Savukārt šā gada jūlijā notikušajā NATO samitā šai sadarbībai pievienojās jauns elements. Lielā mērā pēc Dānijas valdības ierosinājuma tika pieņemts lēmums izveidot pastāvīgu daudznacionālās divīzijas Ziemeļi štābu Ādažos, kas būs atbildīgs par aizsardzības plānošanu un īstenošanu Baltijas reģionā. Galveno atbildību par šo iniciatīvu ir uzņēmušās Dānija, Latvija un Igaunija, darbā piedalās arī Lietuva, Apvienotā Karaliste un Kanāda. Štābs būs dislocēts vienlaikus kā Ādažos, tā Karupā, Dānijā, un pilnā apmērā sāks darboties nākamgad. Vienas militārās institūcijas dislocēšana uzreiz divās valstīs ir uzskatāms piemērs tam, cik augsts ir mūsu sadarbības un savstarpējās uzticības līmenis, cik liela loma Dānijas kopējā drošības un aizsardzības politikā ir atvēlēta Latvijai, Baltijas valstīm. Tāpat tā ir mūsu kopējā atbilde uz jauno drošības situāciju, draudiem drošībai Eiropā un Baltijas jūras reģionā, kas nāk no Krievijas puses. Kopumā jūsu aizsardzība ir arī mūsu aizsardzība.
Eiropā aizvien biežāk tiek runāts par atsevišķas Eiropas armijas izveides varbūtību. Kāda ir Dānijas nostāja šajā jautājumā?
H. B. Dānija vēl kopš 90. gadu sākuma nav daļa no militārās sadarbības Eiropas Savienības ietvaros. Mūsu valsts ir fokusējusies uz Ziemeļatlantijas aliansi. Tomēr pavisam nesen mūsu aizsardzības ministrs Klauss Frederiksens paziņoja, ka Dānija var kļūt arī par daļu no ES aizsardzības sadarbības. Šajā gadījumā tas nozīmē, ka tiks sākts dialogs ar sabiedrību, lai saprastu, kādus soļus valstij spert aizsardzības un drošības jomā. Šobrīd es nevaru pateikt, pie kādiem secinājumiem mēs nonāksim šī dialoga gaitā, tomēr iemesls, kamdēļ par šādu iespēju tiek runāts, ir tas pats, kas veidojot kopējas aizsardzības struktūras ar Baltijas valstīm – iespējamie draudi no Krievijas puses.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 5. decembra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Apčidrinskis
cukurs
KLM