Viņš norādīja, ka, salīdzinot ar 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, šajās vēlēšanās ir faktiski pazaudēta trešdaļa vēlētāju. Ikstens atzīmēja, ka tas ir straujš kritums, ko nevar izskaidrot ar dzīvesvietas maiņu, vai nesavlaicīgu deklarēšanos - tam esot vairāki faktori.
Pirmkārt, viņš uzsvēra, ka partiju savstarpējā konkurence šajās vēlēšanās bija salīdzinoši vāja. "Atsevišķos raidījumos konkurence, šķietami, bija "skaļa", bet tai pat laikā milzīga konceptuāla pretstāvēšana nebija," pauda politologs, akcentējot, ka arī partija Saskaņa esot savlaicīgi sūtījusi ziņu, ka tā "padodas bez cīņas".
"Saskaņai uzliekot par mēra amata kandidātu Konstantīnu Čekušinu bija grūti nolasīt citu vēstījumu," teica Ikstens. Viņaprāt, tobrīd cīņa zaudēja krietnu tiesu asuma, un cilvēki vienkārši atslāba, vienlaikus uzsverot, ka, protams, ne visas partijas atslāba. "Piemēram, Latvijas Krievu savienība un partija Alternative sāka būtiski cīnīties par krievvalodīgo vēlētāju - šīm partijām parādījās otrā elpa," norādīja eksperts, uzsverot, ka tieši "nacionālā līmenī" iestājās neliels atslābums.
Otrkārt, viņš teica, ka, iespējams, ietekme uz vēlētāju aktivitāti ir Covid-19, lai gan vienlaikus tas uzskatāms kā spekulatīvs apgalvojums. "No vienas puses - veikali ir pilni, bet iecirkņi tukši. Tomēr jāņem vērā fakts, ka cilvēki vairāk nekā jebkad agrāk izmantojuši iespēju nobalsot iepriekš," skaidroja Ikstens, akcentējot, ka šīs arī bija pēdējās brīvdienas pirms mācību gada sākuma, un laikapstākļi daļā dienas bija slikti.
Pēc viņa domām, Saskaņas vēlētājs ir vīlies gan par tās īstenoto politiku, gan korupcijas skandāliem, kas iepriekš "plosīja Rīgu". Viņaprāt, sava ietekme bija arī apstāklim, ka iepriekšējais Rīgas mērs Nils Ušakovs "aizmuka uz Briseli".
Ikstens minēja, ka, lai saprastu pilnīgāku ainu ir jāsagaida oficiālie rezultāti. "Piemēram, šobrīd redzam, ka pāris iecirkņi ir saskaitīti, kur Saskaņa ir pirmajā vietā, bet skatoties uz "līdzdalības musturu", šajos iecirkņos visu dienu varēja redzēt, ka līdzdalība iecirkņos, kur Saskaņai agrāk bija labi gājis - ir relatīvi zemāka," minēja Ikstens, uzsverot, ka tas liek viņam domāt, ka liela daļa, kas neieradās balsot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, iespējams, bija Saskaņas vēlētāji.
Jau ziņots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās nobalsojuši kopumā 171 611 vēlētāji jeb 40,6% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, un tā ir vēsturiski zemākā aktivitāte pašvaldību vēlēšanās Rīgā vismaz kopš 1997.gada, liecina CVK publiskotā informācija.
Balsstiesīgo skaits Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās bija 422 681.
Vienlaikus šajās Rīgas domes vēlēšanās lielāka iedzīvotāju aktivitāte bija iepriekšējā balsošanā - iepriekšējā balsošanā nobalsoja 81 320 iedzīvotāju jeb 19,24% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kamēr 2017.gadā pašvaldību vēlēšanās Rīgā iepriekšējā balsošanā nobalsoja 65 826 iedzīvotāji jeb 15,43% no balsstiesīgajiem.