Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +12 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Rinkēvičs: Latvija gatava Albānijai sniegt atbalstu iestāšanās procesā ES

Latvija atbalsta intensīvas sarunas starp Albāniju un Eiropas Savienību (ES) par valsts iestāšanos blokā un ir gatava Albānijai palīdzēt gan politiski, gan praktiski, pēc tikšanās ar Albānijas Eiropas un ārlietu ministru Ditmiru Bušati žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība).

Tikšanās laikā ministri pārrunāja Latvijas un Albānijas divpusējās attiecības, drošības politikas jautājumus un sadarbību NATO, Albānijas integrācijas procesu ES, kā arī situāciju Rietumbalkānos, reģionālās sadarbības iespējas un citas starptautiskās aktualitātes. Pirms preses konferences tika parakstīts arī abu valstu saprašanās memorands par sadarbību starp Latvijas un Albānijas Ārlietu ministrijām Eiropas integrācijas jautājumos.

Rinkēvičs abu valstu divpusējās attiecības raksturoja kā lieliskas un pateicās Albānijai par tās dalību NATO kaujas grupā Latvijā. Puses apspriedušas arī ekonomisko sadarbību un tirdzniecības attiecības. Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Latvija vēlas vēl vairāk intensificēt šos kontaktus.

Pārrunājot ES paplašināšanās procesus un Albānijas progresu tajā, Rinkēvičs pauda viedokli, ka nesen publicētajā Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajā stratēģijā Rietumbalkāniem ir dots pietiekams pamats, lai ES paplašinātos, kā arī sniegts laika rāmis, kas dotu iespēju mobilizēties un strādāt konkrētajā virzienā.

Savukārt Bušati pauda pateicību par atbalstu, ko Albānija procesā par potenciālo valsts dalību ES saņēmusi no Latvijas līdz šim, kā arī uzsvēra, ka augsti vērtē EK publicēto Rietumbalkānu stratēģiju. Albānijas Eiropas un ārlietu ministrs arī skaidroja, ka puses diskutējušas par izaicinājumiem Baltijā un Rietumbalkānos, kā arī nonākušas pie secinājuma, ka pusēm ir līdzīgas vīzijas par to, kā stiprināt sadarbību NATO un ES ietvaros.

"Kas attiecas uz iestāšanos ES, mēs sagaidām skaidras rekomendācijas no EK šogad aprīlī. Pēdējo divu gadu laikā mūsu valstī jau ir notikušas reformas - esam izveidojuši pilnīgi jaunu tiesu sistēmu un jaunu prokuratūras biroju, kā arī sadarbojušies ar vairākām komitejām, kas ir atbildīgas par tiesisku varu. Gaidām, ka EK reformām sekos arī apliecinājumi no ES dalībvalstīm, jo uzskatām, ka šobrīd iestāšanās process vēl ir tikai sākumā," norādīja Bušati.

Komentējot izskanējušas bažas ES, ka lēnu Rietumbalkānu valstu uzņemšanu ES var izmantot Krievija, Albānijas Eiropas un ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka Rietumbalkāni savā ziņā ir kā šaha galdiņš dažādām ģeopolitiskajām spēlēm, tomēr Albānija šobrīd nesaskata nekādu alternatīvu dalībai ES.

"Vēlamies fokusēties uz pozitīvu iznākumu un redzēt šo procesu kā investīcijas ne tikai kontinenta nākotnē, bet arī kā sociālekonomiskās transformācijas Rietumbalkānos, tādēļ šobrīd cieši fokusējamies uz reformām," piebilda Bušati.

Albānijai ir ES kandidātvalsts statuss kopš 2014.gada, un tā cer šogad sākt sarunas par iestāšanos blokā.

Jau ziņots, ka EK prezidents Žans Klods Junkers Serbija un Melnkalne varētu pievienoties ES 2025.gadā, norādot, ka "tas ir orientējošs datums, lai iedrošinātu tos, uz kuriem tas attiecas, konsekventi īstenot procesus".

Rinkēvičs iepriekš norādījis, ka 2025.gadu redzams tikai kā indikatīvs laiks.

Tikmēr ES dalībvalstu vidū pagājušajā nedēļā no jauna iezīmējās plaisas jautājumā par Balkānu valstu uzņemšanu, dažām valstīm brīdinot, ka situāciju var izmantot Krievija, ja bloks nepaātrinās uzņemšanas procesu. "Ja paplašināšanās nenotiks tagad, cita laika paplašināšanai nebūs," sacīja ES prezidējošās valsts Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs.

Šobrīd pie ES kandidātvalstīm tiek pieskaitīta Melnkalne, Albānija, Serbija un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika. Šajās valstīs notiek ES tiesību aktu iekļaušana valsts tiesību aktos. Savukārt pie potenciālajām kandidātvalstīm šobrīd tiek pieskaitīta Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Kosova un Bosnija un Hercegovina. Šīs valstis vēl nav izpildījušas ES dalības prasības.

Valsts var kļūt par oficiālu kandidātu tikai tad, ja tā atbilst ES politiskajiem, ekonomiskajiem un reformu kritērijiem. Vērtējot progresu Rietumbalkānu valstīs, šobrīd līderu pozīcijās ir Melnkalne un Serbija, norāda Eiropas Parlaments (EP). 2017.gada jūnija beigās sarunās ar Melnkalni bija atvērtas 28 no kopskaitā 35 sarunu sadaļām. Savukārt šai laikā ar Serbiju bija atvērtas kopumā desmit sarunu sadaļas. Pārējās valstis joprojām atrodas sākuma pozīcijās.

Top komentāri

Aļbānis
A
Eiropā tiks iepludināts vairāk noziedzīgu cilvēku.
Ismails
I
Vai tur arī ministram ir domubiedri?
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis
Rinkēvič ! Tu ar savu paziņojumu par Kataloniju pats esi sevi norakstījis !
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē