Ir sajūta, ka vēsturniekus, kam uzticēta tā dēvēto čekas maisu izpēte, politiķi nerro – komisija veidota ar noteiktu mērķi, bet, kad vēlaties to sasniegt, izrādās, ka vienas durvis ciet, otras ciet... Saka, ka čekas aģentu vārdus publicēs, bet vispirms noteikti jābūt izpētes rezultātiem, taču kādi rezultāti var būt, ja pētniekiem visu laiku barjeras priekšā?
Mēs pētījām visu dokumentu kopumu, ieskaitot kompartijas materiālus. Jau tad, kad izveidojām komisiju, mums tāda nostāja bija un arī no sabiedrības bija prasība, ka jāskatās viss kopumā. Kā zināms, padomju laikos visu vadīja komunistu partijas centrālā komiteja, arī Valsts drošības komiteja (VDK) bija pakļauta centrālkomitejai. Darba gaitā ļoti labi redzam, ka VDK infiltrēja zināmās iestādēs savus cilvēkus un daudzas organizācijas viņi sauca par piesegorganizācijām. Labi redzams, ka viņi mēģināja savus cilvēkus ielikt ļoti daudzās struktūrās, un daudzkārt nebija zināms, kuri ir VDK darbinieki. Tādā ziņā viņi varēja kontrolēt, iespaidot iestādes vai arī stūrēt zināmus cilvēkus, izejot no savām pozīcijām. Mūsu uzdevums ir to redzēt kopsakarībās.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 18. decembra, numurā!
PSRS varas nodalīts turpinājums
varbūt
Enģeļa viesis