Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +12 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. oktobris
Ninona, Ņina, Antoņina, Oksana

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Mēs šovasar uzņēmām studentus no 38 valstīm, un tikai ar deviņiem no kopumā 417 pirmā kursa ārvalstu studentiem bija diskusija, jo viņi bija saņēmuši kādu no ES zāļu reģistrā neiekļautajām vakcīnām, kuras tomēr ir Pasaules Veselības organizācijas reģistrā. Bet es saprotu, ka viņi ir gatavi veikt revakcināciju ar kādu no Latvijā pieejamajām vakcīnām.

Runājot par docētājiem, 95% šobrīd ir vakcinēti vai pārslimojuši. Vakcinācijas jautājumu mēs sākām risināt jau jūnija beigās, to pārrunājot ar mūsu sadarbības partneriem – gan Rīgas, gan reģionālajām, gan arī daudzu Eiropas valstu slimnīcām, kurp mūsu studenti dodas praksēs. Atbilde bija viena – viņiem ir jābūt Covid drošiem! Tāpēc sekoja attiecīgs rektora rīkojums, un es domāju, ka studējošie to uztvēra ar lielu izpratni. Mēs arī organizējām izbraukuma vakcinācijas RSU, uz kurām aktīvi nāca gan studējošie, gan rezidenti un docētāji.

Kā zināms, ir izdots Ministru kabineta (MK) rīkojums par apmācību procesu pēc 11. oktobra. Tas paredz, ka klātienē var mācīties tikai studējošie ar QR kodu. Līdz 11. oktobrim mēs akceptējam arī negatīvus Covid testus, bet pēc tam sākam prasīt uzrādīt QR kodu par vakcināciju vai pārslimošanu. Bet tas ir pašsaprotami, jo medicīnas studijas nav iespējamas bez praksēm. Iepriekšējais gads šajā ziņā bija ļoti smags – izlīdzējāmies ar dažādām simulāciju tehnoloģijām, bet studējošajiem tomēr palika prakšu deficīta sajūta. To vairs nevar pieļaut, citādi cietīs pacienti, kurus ārstēs mūsu jaunie speciālisti. Nevar ķirurgu vai pat fizioterapeitu izmācīt bez prakses. 

Un runājot par iesniegumu RSU Satversmes tiesā par attiecīgā rektora rīkojuma atcelšanu, mēs jau saprotam, ka aiz šiem cilvēkiem stāv kādi politiskie spēki, es nesaukšu konkrētas partijas. Arī mūsu studentu vidū ir politikā iesaistīti jaunieši, kuri diemžēl nostājušies antivakseru pozīcijās. Bet es kā rektors esmu tikpat atbildīgs par 9270 studentiem kā par tiem 30, kuri atsakās vakcinēties. Un mēs nevaram ignorēt pacientu intereses – nav pieļaujams, ka kāds no viņiem kādā ārstniecības iestādē inficējas no Covid nedroša medicīnas studenta.

Vai šie protestētāji pārstāv ārstniecības studiju virzienus vai tie tomēr pārsvarā ir sociālo zinātņu studenti?

Publiski izskanēja par protesta vēstuli, ko it kā esot parakstījuši 30 RSU studenti un darbinieki. Mums nav informācijas, kas ir šīs 30 personas, jo Akadēmiskā šķīrējtiesa strādā pilnībā suverēni no augstskolas, un viņi nedod mums šo informāciju. Man ir informācija tikai par vienu kolēģi, kura vakar [22. septembrī] uzstājās masu medijos – viņa pārstāv veselības aprūpes bloku, un ir trešā kursa studente.

Protams, mēs arī šiem 30 kolēģiem, kuri savas nostājas dēļ praksēs nevarēs piedalīties, sniegsim apmācības attālināti. Bet vienā brīdī attālināto mācību apjoms beidzas un sākas prakses. Tajā brīdī ir jādodas uz ārstniecības iestādēm, un tur viņiem ieeja būs slēgta. Esam zinātnes universitāte, kas studiju procesā piedāvā pierādījumos balstītas zināšanas. Studenti ir labi informēti par mūsdienu zinātnes atklājumiem.

Dzīve rādīs, cik aktīva tā saslimstība būs. Delta variants ir ārkārtīgi lipīgs – apmēram tikpat, cik vējbakas. Un, ja, piemēram, tramvajā iekāpj viens cilvēkus, kurš ir slims ar vējbakām, kaut vai inkubācijas perioda sākumā, un iziet cauri šim tramvajam, tad visi tramvajā sēdošie arī saslimst. Tāpēc es piekrītu prognozēm, ka 90% no visiem tiem, kuri nebūs vakcinējušies, šoziem pārslimos. Un to vidū diemžēl būs arī 10–15% vakcinēto. Un viņu simptomi ir tādi paši kā pārējiem, tikai ne tik smagi. Tādēļ var jau būt, ka arī tiem, kuriem ir QR kods, prasības tiks pastiprinātas. Piemēram, reizi nedēļā būs papildus jānodod arī siekalu tests. Bet pagaidām mūsu partneri Eiropā un ASV strādā pēc tās pašas sistēmas, kāda mums ir paredzēta no 11. oktobra.

Kā Covid pandēmija ietekmējusi ārvalstu studentu vēlmi studēt RSU? Vai dažādie šķēršļi šogad nav samazinājuši ārzemju reflektantu skaitu?

Prognoze bija ļoti šaubīga, jo visas ierastās rekrutēšanas aktivitātes – atvērto durvju diena, orientācijas nedēļa, dažādi reklāmas pasākumi – tas viss notika attālināti. Jāpiemin, ka mums ir vairāk nekā 200 aģentu dažādās pasaules valstīs, kuri rekrutē un aicina studēt RSU.  

Varbūt paradoksāli, bet RSU šovasar saņēma vairāk reflektantu iesniegumu no ārvalstīm nekā pirms pandēmijas. Šogad mēs uzņēmām 417 ārvalstu studentus piecās studiju programmās. Un konkurss ir pieaudzis – ja agrāk tie bija 2–3 studēt gribētāji uz vienu studiju vietu, šogad jau 3–4. Mazliet ir mainījusies ģeogrāfija – ja, piemēram, pirms gada, diviem absolūts līderis bija Vācija, šogad tās ir Skandināvijas valstis. Bet ļoti liela interese ir arī no citām ES dalībvalstīm, kā arī ASV un Kanādas. Trešo valstu reflektantu skaits ir minimāls – 5 līdz 10 procenti. Tāpēc mums nav lielu problēmu ar vakcīnu pielīdzināšanu, turklāt ārvalstu studenti šajā ziņā ir ļoti motivēti. Un svarīgi, ka Latvijas likumdošana atļauj viņus šeit vakcinēt bez maksas. 

Cik procentuāli šobrīd RSU ir ārzemju studenti?

25–26% jeb kopumā ap 2600. Šis skaits mainās, turklāt ārvalstu studentu uzņemšana notiek gan vasarā, gan ziemā. Bet interese par mums ir ļoti augsta, un arī ārzemju studentu zināšanu kvalitāte un motivācija ir ļoti augsta. Mēs arī viņus vērtējam pēc centralizēto eksāmenu rādītāja, un, ja mums ir izvēle starp trim vai četriem, mēs uzņemam tikai labāko. Jāsaka gan, ka arī Latvijas studentus mēs uzņemam ar vidējo centralizēto eksāmenu atzīmi 70–80%. Valstī vidēji tie ir kādi 40–50%. 

Reflektantu konkurss pat maksas studiju programmās mums ir milzīgs. Studiju programmā Uzturs – 36 uz vienu vietu, Stomatoloģija – 12 uz vienu vietu. Interesanti, ka programmā Vecmāte ir 25 pretendenti uz vienu vietu. 

Arī sociālu zinātņu studiju programmās ir stabils konkurss, un mēs varam atlasīt labākos. Mēs gan rūpējamies par tiem, kuriem Covid ir iecirtis robu zināšanās – ir pieejama sagatavošanas programma, kas notiek četru mēnešu garumā jau paralēli studijām. Mēs palīdzam viņiem uzlabot zināšanas profilējošajos priekšmetos, kas vēlāk būs nepieciešami studiju procesā. Labi strādā arī mūsu mentoru programma, kurā iesaistās vecāko kursu studenti. Viņi atbalsta jaunos studentus. 

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aptaujā par to, cik dažādu augstskolu absolventi atrod vietu darba tirgū, pēc Nacionālās aizsardzības akadēmijas mēs ieņemam otro vietu. 92% no mūsu absolventiem atrod labi apmaksātu darbu Latvijas darba tirgū. Tas attiecas arī uz sociālajām zinātnēm. Covid laikā mēs vairākus simtus ārzemju studentu aizsūtījām praksē uz viņu mītnes zemēm. Šajā procesā tika iesaistīti vairāki simti ārstniecības iestāžu. Rezultātā ieguvām ļoti labu kontaktu ar darba devējiem, sevišķi Vācijā, Skandināvijā. Mūsu bijušie studenti tur ļoti bieži sekmīgi pabeidz rezidentūru un ar labiem panākumiem sāk strādāt medicīnā. Somijas izglītības ministre pat izteicās, ka RSU ir «mūsu piektā labākā universitāte», jo mums ir vairāki simti somu studentu, esam no Somijas prezidenta saņēmuši apbalvojumu par simulāciju tehnoloģiju ieviešanu studiju procesā.

Jūs nupat saņēmāt no visām Latvijas augstskolām jebkad saņemto augstāko vērtējumu, t. s. Times Higher Education globālajā augstskolu reitingā! Kuras ir bijušas RSU stiprās puses, kas ļāvušas tajā sasniegt līdz šim Latvijai neredzēti augsto pozīciju starp 501. un 600. vietu?

Lielā mērā tas ir izdevies, pateicoties mūsu pētniecības sasniegumiem. Pēdējos četros gados pētniecību mēs izvirzījām par prioritāti, un šajā laikā mums ir izdevies par 80% paaugstināt starptautiski citētu publikāciju skaitu, kā arī ievērojami palielināt piesaistīto ārvalstu zinātnisko projektu skaitu. Mēs esam arī cītīgi veidojuši dažādas motivācijas programmas mūsu zinātniekiem un investējuši pētniecībā pašu pelnītos līdzekļus.

Līdztekus pētniecībai otra nozīmīga lieta šajā reitingā bija ārvalstu studentu piesaiste, kas ir 30 gadu smaga darba rezultāts. Un kopumā tā vieta starp 501.–600. ir ļoti labs rādītājs, otrais labākais Baltijas valstīs aiz Tartu Universitātes. Taču jāņem vērā, ka Tartu Universitātes valsts zinātniskais finansējums ir desmit reizes lielāks! Tāpēc ilgtermiņā mums savu rezultātu nebūs viegli noturēt bez papildu finansējuma pētniecībai un infrastruktūrai. No četrām Latvijas zinātnes universitātēm mēs esam saņēmuši viszemāko ES fondu atbalstu tieši zinātnes infrastruktūras attīstībai. 

Vakar redzējām otra nozīmīgākā augstskolu reitinga U-Multirank rezultātus, kur deviņās dažādās disciplīnās mēs esam saņēmuši visaugstāko vērtējumu. Un atkal nozīmīgs ir internacionalizācijas kritērijs, ārvalstu profesoru, studentu piesaiste un starptautiska augstas kvalitātes zinātne. 

Vai ir kādi specifiski pētījumu virzieni, kur jūs starptautiski esat izcēlušies?

Protams, viens no galvenajiem lielajiem virzieniem ir medicīna. No visa pētniecības rezultāta tā veido kādus 80%. Un tā ietver ļoti daudzus apakšvirzienus – arī zobārstniecību, farmāciju. Un tieši tagad – Covid laikā –notiek ļoti daudzi aktīvi pētījumi. Mēs esam saņēmuši trīs valsts pētījumu programmas par kopējo summu 1,5 miljoni eiro, kā arī aktīvi pieslēgušies dažādiem starpinstitucionālajiem pētījumiem, kas saistīti ar Covid izpēti. Sākot ar vīrusa genomu un diagnostiku un beidzot ar ārstēšanu un rehabilitāciju. Tagad šo pētījumu rezultāti tiek apkopoti, publicēti, kas ceļ mūsu pētnieku citējamību. Jo Covid intensīvi pēta visā pasaulē, katrs jauns raksts ir unikāls un uzreiz piesaista starptautisku uzmanību. 

Jūs tikko nosvinējāt spāru svētkus jaunam nozīmīgam infrastruktūras objektam – RSU farmācijas studiju un pētniecības kompleksam.

Šis komplekss sastāvēs no trim daļām. Viena būs apmācību daļa, kur topošie farmācijas speciālisti varēs mācīties Eiropas standartiem atbilstošā vidē. Šajā kompleksā būs ļoti modernas laboratorijas, kur mēs varēsim demonstrēt ne tikai to, kā, piemēram, savāc ārstniecības augu herbāriju, bet praksē pārbaudīt šīs iegūtās zināšanas. Es domāju, tas arī palielinās ārzemju farmācijas studentu interesi par RSU. Šobrīd mums farmācijas jomā tikpat kā nav ārvalstu studentu.

Nākamā daļa – pētniecība. Tur būs jaunās zāļu formas, antioksidanti, farmācijas ķīmija – pētniecības aprīkojums pilnā apmērā. Modernas laboratorijas, aparatūra.

Trešais virziens būs ražošana. RSU ar saviem pētniecības resursiem, piesaistot arī zinātniskos institūtus, var veidot dažādas substances, vielu pamatstruktūras, kas nepieciešamas jaunu zāļu izveidei. Šāds bizness pasaulē ir ļoti pieprasīts, jo lielie koncerni, kas ražo galaproduktu, balstās uz tādiem kā mēs. Tāpēc mēs šobrīd ļoti aktīvi meklējam partnerus Latvijā – Organiskās sintēzes institūtu, Grindeks, Olainfarm – un, protams, arī ārzemēs.

Mēs ceram, ka šajā centrā notiks aktīva dzīve, pētniecība, tiks radītas inovācijas, tehnoloģiju pārnese uz industriju. Augstskolu sadarbība ar industriju, biznesa, tehnoloģiju parkiem šobrīd pasaulē ir topa tēma. Un mums ir jāiet uz to, ka mēs pildām industrijas pasūtījumus.

Vai tas ir tas, kas jaunajā Augstskolu likumā ir nodēvēts par "zinātnes universitāšu ekosistēmām"?

Precīzi. Un, protams, katra institūcija, arī lielās slimnīcas, veido savu ekosistēmu. Arī zinātnes institūti veido katrs savu bildi ar saviem sadarbības partneriem. Problēma, ka tās ekosistēmas bieži vien nepārklājas. Jo tikai tad, ja tās krustojas, veidojas tas lieliskais inovatīvais gala produkts. Un nevis caur institūciju juridisku apvienošanu, bet brīvprātīgu, loģisku, saimnieciski zinātnisku sadarbību. Tajā pašā laikā dodot potenciālu iesaistei lielajos Eiropas projektos. Jo Latvijas zinātnei atvēlētā nauda ir stipri nepietiekoša, un šajā ziņā es neesmu liels optimists. Nauda ir lielajos Eiropas projektos, un tā nav limitēta, tie ir miljardi eiro. Bet, lai pie tās tiktu, mums ir jābūt spēcīgam spēlētājam ar attiecīgiem cilvēkresursiem, infrastruktūru un sadarbības partneriem. 

Kā jums veicas ar jaunās augstskolu pārvaldības sistēmas ieviešanu, jauno institūciju veidošanu?

Tas ir liels izaicinājums. Šodien mēs vēlam jauno Senātu, pavasarī vēlēsim jauno Satversmes sapulci. Mums ir jāgroza vairāk nekā 300 dažādu nolikumu, kas prasa milzīgu koncentrēšanos.

jat, vai bija vajadzīga šāda reforma, – noteikti! Tas bija nonsenss, ka tik mazā valstī bija vairāki desmiti augstākās izglītības iestāžu, no kurām liela daļa stipri diskutablas kvalitātes. Reforma ir devusi impulsu lielajām augstskolām ļoti strauji attīstīt savas kompetences jomas, īpaši pētniecību. Un līdzīgu progresu kā RSU mēs redzam arī pie mūsu kolēģiem Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē. Mēs redzam, ka zinātnē beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki, kuri līdz šim varbūt tikai aizstāvēja doktora disertāciju un tad pagāja no zinātnes malā. Atgriežas arī mūsu cilvēki no ārvalstīm. Jautājums – ko darīt ar augstskolas padomi?

Nu jā, tas jau tas lielākais strīdus ābols...

Zinātnes universitātei padomē jābūt 11 locekļiem. Piecus ieceļ augstskolas Senāts, pieci ir dibinātāja, mūsu gadījumā Veselības ministrijas (VM), pārstāvji, kurus apstiprina MK, bet viens – Valsts prezidenta virzīts pārstāvis. Mūsu interese ir, lai augstskolas padomē strādātu kolēģi, kuriem ir izpratne par starptautisku kvalitatīvu augstāko izglītību un pētniecību. Mēs nepieļaujam iespēju, ka tur varētu patverties kādi bijušie politiķi vai ierēdņi. Mēs tur redzam starptautiski pazīstamus ekspertus jomās, kurās RSU attīstās. Un mums patiešām ir zināmi reāli kolēģi, kuri būtu ar mieru iesaistīties arī no ārvalstīm, arī cittautieši. Un mēs ceram, ka no ārpuses nākošā pieredze būs dzinējspēks, kas mums atvērs acis, kā mēs varam vairāk iekļauties starptautiskajā zinātnē. Tāpat padomē ir jābūt spēcīgiem mūsu industriālo partneru pārstāvjiem. Piemēram, varbūt kādam no lielo farmācijas kompāniju vadītājiem. 

Taču, ja tiešām RSU padome tiks veidota kā barotne bijušajiem politiķiem vai caurkritušiem ministriem, tā būs traģēdija! Ir jāuzklausa augstskolu viedoklis, piesaistot ekspertus darbam to padomēs. Un mēs ceram uz gaismu, intelektuālo pienesumu no viņu puses, kas ļautu mums ieiet Times Higher Education pirmajā trīssimtniekā līdzās Tartu Universitātei.

Jūs esat paudis, ka visām budžeta vietām ārstniecības rezidentūrā būtu jābūt valsts apmaksātām, kā arī rezidentiem jāmaksā alga, lai jaunie speciālisti nemūk prom no Latvijas. Kā jums šajā jomā virzās dialogs ar VM?

Daļa mūsu studentu mācās par naudu, un tikai daļai ir valsts apmaksātas budžeta vietas. Jau 25 gadus mēs izglītojam studentus sociālajās zinātnēs, un arī šajā jomā mums ir viens no augstākajiem studētgribētāju rādītājiem valstī. Sociālo zinātņu reflektantu skaits mums katru gadu pieaug, un šogad atkal 10–15% ir klāt. Un nav godīgi, ka teju 25 gadu laikā sociālo zinātņu studiju programmām RSU nav valsts apmaksātu budžeta vietu. Tā ir vēsturiski veidojusies netaisnība, acīmredzot kādreiz IZM kabinetos izlobēta. 

Kas attiecas uz rezidentu vietām – ir jāsaprot, ka tad, ja nav rezidentu, nav arī ārstu. Latvijā darba tirgū ir tukšas ap 3000 māsu un 1000 ārstu vietas, jo īpaši ģimenes medicīnā. Augstskolas diploms ir tikai kā bāze jaunajam ārstam, uz kuras jābūvē rezidentūra. Būtu tikai godīgi vismaz katram RSU budžeta studentam saņemt budžeta vietu arī rezidentūrā. Valsts var noteikt, tieši kādos virzienos, bet tā nedrīkst ignorēt, ka ceturtā daļa no rezidentiem paliek bez budžeta vietas. Jo rezidentam jau ir ierobežotas iespējas – maksāt pašam, kas ir dārgi, vai doties rezidentūrā uz ārvalstīm, piemēram, Vāciju. Tur ir konkurētspējīgs rezidentu atalgojums, un, ņemot vērā darbaspēka deficītu, pēc rezidentūras viņi momentā saņem labi atalgotu darba piedāvājumu. 

Lai šo ķēdīti pārrautu, visām rezidentūras studijām ir jābūt pilnībā finansētām no valsts budžeta. Tāpat ir jāpalielina budžeta vietu skaits pamatstudijās medicīnā un māszinībās. Mēs to visu esam lūguši VM. Un, cik es zinu, process ir sakustējies. 

Pēc kādiem prinipiem, jūsuprāt, būtu jāizvēlas jauno augstkolu padomju locekļi?

Artūrs Zeps Rīgas Tehniskās universitātes attīstības prorektors

RTU padomē stādās 11 cilvēki – piecus izvirzīs RTU, piecus – Izglītības un zinātnes ministrijas veidota nominācijas komisija, un vienu – Valsts prezidents. Universitātes virzītie pārstāvji nāks no akadēmiskās vides un padomē nodrošinās akadēmisko un zinātnisko kompetenci. IZM virzītajiem kandidātiem svarīga būs kompetence stratēģiju veidošanā un ieviešanā, finanšu un pārmaiņu vadība. Potenciāli tie būs cilvēki, kuri jau iepriekš strādājuši uzņēmumu valdēs vai padomēs, tomēr būtiski, lai šiem pārstāvjiem būtu izpratne par universitāšu darbību, kā arī attīstības tendencēm augstākās izglītības un zinātnes jomā Latvijā un starptautiskajā vidē. Savukārt Valsts prezidents saskaņā ar Augstskolu likumu virzīs ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu akadēmiskās vides pārstāvi.

Vai tiek apsvērta iespēja visiem Rīgas Stradiņa universitātes rezidentiem nodrošināt valsts budžeta vietas?

Kristīne Kļaviņa Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja

Plānojot rezidentūras vietas, ir jāņem vērā ārstniecības iestāžu pieprasījums pēc noteiktu specialitāšu ārstiem, tai pašā laikā apzinoties, ka ārstniecības iestāžu skaits, kurās studiju virzienā Veselības aprūpe studējošie apgūst studiju programmu klīnisko un praktisko daļu, ir ierobežots, lai nodrošinātu atbilstošu studiju kvalitāti. Līdz ar to atbilde uz jautājumu ir tāda, ka Veselības ministrija strādā pie risinājumiem, lai RSU un LU absolventiem, kuri ieguvuši ārsta grādu, tiktu nodrošināta iespēja studēt no valsts budžeta finansētā rezidentūrā, izņemot ārvalstu studentus, kuri pēc studijām visbiežāk nepaliek Latvijā. Tomēr jāņem vērā un jāsabalansē ārstniecības iestāžu kapacitāte nodrošināt kvalitatīvas studijas un pamatstudijās (gan budžeta vietu, gan maksas) studējošo skaits, kas pēc tam pretendē uz valsts finansētām rezidentūras studijām.

Top komentāri

Sprunguļu Juris
S
Kāda ir atšķirība starp ienākšanu zinātnē un ienākšanu pētniecībā? Vai zinātne var iztikt bez pētniecības?
trusis nejaukais
t
paga paga, Rolands Peetersons raksta slavinoshu rakstu Aigaram Peetersonam? hmm...
citu vidū
c
Vai šis ir nopirkts reklāmas raksts?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

No Mēness nokritušie politiķi un ministri(7)

Nedēļa ir tikai vidū, bet tā dēvētās politiskās elites pašslavināšanās jau ir sasniegusi apogeju ar premjeru, kurš no Saeimas tribīnes slavē valsts nākamā gada budžetu, ko veselības aprūpes ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē