Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Dienas komentārs

Pārsteidzošā atklāsme © DIENA

Nenoliedzami – labāk vēlāk (pat ļoti novēloti) nekā nekad. Tā var definēt finanšu ministra Arvila Ašeradena vakar Saeimas Budžeta un finanšu komisijā pausto, ka budžeta veidošanā būs jāpāriet uz sistēmu, kur budžeta izdevumi ir saistīti ar ļoti konkrētu mērķu sasniegšanu gan nozaru līmenī, gan konkrētu sniegto pakalpojumu līmenī.

Sīrijas bojāeja © DIENA

Diezgan nosacīts miers karadarbības nomocītajā Sīrijā, kur pagājušā gada decembrī pie varas nāca islāmistu kaujinieku grupējums Hayat Tahrir al-Sham (HTS) un tā sabiedrotie, bet par valsts pagaidu prezidentu kļuva HTS oficiāli bijušais līderis Ahmeds aš Šarā, ir spējis noturēties vien nepilnus četrus mēnešus.

Nepazaudēt esošos tūristus © DIENA

Latviju šāgada janvārī apmeklēja vairāk ārvalstu tūristu nekā pērn attiecīgajā mēnesī.

Vairāk gudrības, mazāk naida © DIENA

Martā daudz uzmanības tiek pievērsts tam, ka pagājuši pieci gadi, kopš, sākoties kovidpandēmijai, mūsu valstī tika izsludināta pirmā ārkārtējā situācija un līdzīgi procesi noritēja citur pasaulē.

Grenlandes pragmatisms © DIENA

Pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā regulāri pieminētajā Grenlandē 11. martā notika vietējā parlamenta vēlēšanas, kuras var uzskatīt par pasaulē lielākās salas neatkarības piekritēju panākumu.

Varbūt vispār nevest? © DIENA

Pagājušajā nedēļā plašu rezonansi guva nopietna krīze veselības aprūpes jomā: publiski kļuva zināms, ka Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) radies pamatīgs ievesto pacientu sastrēgums slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā. Tomēr izskatās, ka ne nozares ministrs, ne citi "lielie čiekuri" savu tiešo atbildību notikumā nesaskata un vainu noveļ uz citiem. Piemēram, ministrs vispār atradis "ģeniālu skaidrojumu" minētajai krīzei.

Nāk vēlēšanas, sākas rosība © DIENA

Vēlamie Rīgas centra attīstības virzieni tiek apspriesti laiku pa laikam un ar īpaši lielu degsmi tad, kad tuvojas kārtējās pašvaldību vēlēšanas.

Nenotikušā uzrāviena otrā daļa © DIENA

Ja kādam pēdējo pusotru nedēļu šķita nevietā uz globālās drāmas fona nodarboties ar utīšanos, ko sauc par valdības kritizēšanu, valdošā koalīcija pirmdien pārliecinoši pateica, ka nevajag kautrēties to darīt, ja pamats ir.

Ķīnas sirds un kurss © DIENA

Vakar Ķīnā noslēdzās Nacionālā tautas kongresa (parlamenta) pilna sastāva ikgadējā sesija, kura tostarp bija nozīmīga ar to, ka visu parlamentāriešu kopā sanākšanu ievadīja Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina (un pēc tam arī valdības vadītāja Lī Cjana) ikgadējais ziņojums par stāvokli valstī.

Nauda no Latvijas nebēg © DIENA

Marta sākumā plašu sabiedrības uzmanību izpelnījās ziņa par to, ka Zviedrijas koncerns ICA Gruppen Dānijas kompānijai Salling Group pārdod Baltijas valstīs labi zināmo tirdzniecības tīklu Rimi Baltic.

Taivānas jautājums © DIENA

Kopējo ģeopolitisko satricinājumu fonā no uzmanības loka lielā mērā ir pazudis jautājums, kas vēl salīdzinoši nesen tika uzskatīts par tikpat svarīgu kā situācija Ukrainā, – Taivānas jautājums.

Valdības brīvais kritiens iesaldēts © DIENA

Sakramentālā frāze par "ģeopolitisko situāciju" atkal ir izglābusi valdošo koalīciju. Saeimai vakar apstiprinot trīs jaunus ministrus, var teikt, ka Evikas Siliņas valdības brīvais kritiens ir iesaldēts.

Trīs mēneši līdz vēlēšanām © DIENA

Pašvaldību vēlēšanas gaidāmas pēc trim mēnešiem, un priekšvēlēšanu gaisotne ir jau jūtama.

Uzruna ASV Kongresam © DIENA

Aizvadītajā naktī (pēc Latvijas laika) ASV prezidents Donalds Tramps teica uzrunu abu ASV Kongresa palātu kopējā sesijā.

Jāizbeidz šķērdēšana © DIENA

Starptautiskā ģeopolitiskā situācija ir satraucoša un nenoteiktības pilna, tāpēc valdības nestabilitāte, publiskās pārvaldes ierastais nesteidzīgais solis, bezgalīgās diskusijās, ķīviņos un darba grupās procesējot steidzami risināmus jautājumus, ir bīstams. Tādu vēstījumu sabiedrībai, tostarp politiķiem un valdībai, vakar izplatīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Latvijā bez apkures neiztikt © DIENA

Samērā siltā 2024./2025. gada ziema ir nodrošinājusi to, ka energoresursu tēma šoreiz netika vētraini apspriesta sociālajos tīklos. Nu jau ziema tuvojas beigām, un aptuveni pusgadu par apkuri jāuztraucas nebūs. Apkures tēmu gan nesen aktualizēja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, kurš atgādināja, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī ir aizsākta diskusija par koksnes produkcijas (malka, šķelda, briketes un tamlīdzīgi) izmantošanu apkurē.

Balkānu pulvera muca © DIENA

Kamēr visas pasaules uzmanība ir pievērsta ASV prezidentam Donaldam Trampam, bez īpašas ievērības ir palicis fakts, ka strauji palielinās spriedze Eiropas tradicionālajā "pulvera mucā" – Balkānos.

Lai atgūtu uzticību, premjerei jārunā atklāti © DIENA

Kāds pamanīja brīdi, kad saucieni par satiksmes ministra Kaspara Briškena (Progresīvie) atbrīvošanu no amata pēkšņi apklusa kā izslēgts televizors, kas mēnešiem bez mitas pilnā skaļumā translējis vienu un to pašu?

Ko var Eiropas Savienība? © DIENA

Pašreizējās tendences ģeopolitikā ir kļuvušas par pārbaudījumu eiropeiskajām lēmumu pieņemšanas tradīcijām.

Plāni un realitāte © DIENA

Vācijas Bundestāga (parlamenta apakšpalātas) pirmstermiņa vēlēšanās uzvarējušo kristīgo demokrātu kanclera amata kandidāta Frīdriha Merca pirmie pēcvēlēšanu paziņojumi savā ziņā ir salīdzināmi ar ASV prezidenta Donalda Trampa pirmajiem paziņojumiem pēc stāšanās amatā.

Procesu devalvācija © DIENA

Izskatās, ka pavisam tālā pagātnē palikuši tie laiki, kad ziņa par kāda ministra atlaišanu vai pat visas valdības demisiju tika uztverta ja ne gluži kā liela sensācija, tad pilnīgi noteikti kā nozīmīgs notikums kā politiskajā, tā arī sociāli ekonomiskajā jomā.

Jāattīsta valsts aizsardzība – šāda frāze aizvien biežāk parādās publiskajā retorikā.

Pēc 18. februārī Saūda Arābijā aizvadītās ASV un Krievijas augstākā līmeņa diplomātu tikšanās daudziem kā auksta ūdens šalts bija fotogrāfijas, kurās šie paši diplomāti bija redzami, draudzīgi tērzējot savā starpā jau pēc oficiālo sarunu beigām.

Trampa nākšana pie varas parāva slūžas Latvijā jau nepārtraukti latentā stāvoklī esošajai tvīksmei pēc to īsto, stingro, lemtspējīgo darītāju un valsts pārvaldītāju meklēšanas ārpus politiskās un ierēdniecības vides.

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs pagājušajā gadā uzturējušies 1,6 miljoni ārvalstu ceļotāju. Tas ir par 14,3% vairāk nekā 2023.

Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas, var teikt, separātās sarunas par iespējām pārtraukt karadarbību Ukrainā ir nostādījušas atklāti grūtā stāvoklī ne tikai Ukrainu, bet arī apvienoto Eiropu.

Valdība 11. februārī nolēma uz Saeimu virzīt Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas attiecas uz patvertņu infrastruktūru mūsu valstī.

Jāsāk ar atrunu, ka komentēt iekšpolitiskos kašķus laikā, kad divi autoritāra stila līderi – Putins un Tramps – iedomājas brutāla iekarošanas kara leģitimēšanu pasaulei pasniegt kā miera plānu, nolemjot Ukrainu, Baltiju un Eiropu kopumā pastāvīgiem drošības riskiem, šķiet nevietā un pat tā kā neērti.

Manas pārdomas būs neliels saturisks kriksis par to, ko oficiālie Latvijas amatpersonu konti jums nepastāstīs. Pašam bija iespēja pabūt Dubaijā tā dēvētajā Pasaules valdību samitā. Vienā vārdā – iespaidīgi. Taču, kā saka, ir nianses. Arī patoss būs piezemētāks.

Nesen mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija paziņoja, ka ir digitalizējusi visus valsts pakalpojumus, un norādīja, ka tas palīdz igauņu zemei kļūt par starptautiska mēroga līderi digitālās pārvaldības jomā.

Šodien