Aizvien ik pa laikam dzirdamie izteicieni, ka Latvijā visi grib tikai tirgoties, ražošanas un eksporta mums nav, bet pēc attiecību saasināšanās ar Krieviju viss kļuvis pavisam slikti, maigi sakot, neiztur kritiku.
Eksporta attīstība mūsu valsts tautsaimniecībā aizvien bijusi visai jutīga tēma gan tāpēc, ka jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas liela izvesto preču daļa saistīta ar Krievijas un citu NVS valstu tirgiem, kuri izceļas ar augstu politekonomisko jutīgumu, gan izplatītā uzskata dēļ par saražoto preču zemo pievienoto vērtību.
Iepriekšējie gadi Latvijas preču eksportam bijuši visai trauksmaini. Tas galvenokārt saistīts ar dažādiem ģeopolitiska rakstura jautājumiem, kuru uzvirmošana savukārt saistīta ar pasaules grūto atgūšanos no iepriekšējās finanšu krīzes, kas radījusi labvēlīgu augsni dažādām konfliktsituācijām un spriedzes pieaugumam.
Ceturtdien, 18. maijā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) Starptautiskā akreditācijas centra vadītāja Amina Ahmeda Muhameda parakstīja saprašanās memorandu starp Zemkopības ministriju un AAE Starptautisko akreditācijas centru par sadarbību lauksaimniecības un pārtikas produktu sertifikācijā un iestāžu atbilstības izvērtēšanā. Memorands veicinās abu valstu iestāžu sadarbību halal produkcijas (tādas produkcijas, kuras patēriņš musulmaņiem atļauts saskaņā ar islāma principiem) sertificēšanā un iestāžu akreditācijā, lai radītu labvēlīgus apstākļus savstarpējās tirdzniecības veicināšanai ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem starp Latviju, AAE un citām valstīm, portālu Diena.lv informēja ministirjā.
Neraugoties uz ekspertu sākotnējām visai bēdīgajām prognozēm par Lielbritānijas negatīvās aiziešanas ietekmi gan uz pašu britu ekonomiku, gan kontinentālās Eiropas perspektīvām, pagaidām nekas slikts nav noticis, drīzāk gan pretēji, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Neraugoties uz pastāvošajiem globālajiem politiskajiem riskiem, visi Latvijas lielie eksporta tirgi ir augoši, tas nozīmē, ka arī Latvijas ekonomika augs, šodien Baltijas nekustamo īpašumu tirgus apskata prezentācijā sacīja Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Apstrādes rūpniecības uzrāviens, kuru redzējām pērn 4.ceturksnī un kas turpinās arī šogad, atspoguļojas eksporta sniegumā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada janvārī eksporta vērtība bija par 13,3% augstāka nekā gadu iepriekš.
Latvijas eksporta un importa apmērs arī pagājušajā gadā bija mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bija Lietuvā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no uz Krieviju eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta ir izslēdzis 21 Latvijas uzņēmumu, bet vēl 44 piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku. Šāds lēmums tiek skaidrots ar kārtības maiņu par eksportēt tiesīgo uzņēmumu uzskaiti.
Situācija kravu pārvadājumos pa dzelzceļu ir visai nestabila, to lielā mērā ietekmē ārējie apstākļi – gan dažādie valūtu kursi un to svārstības, gan energoresursu cenas, gan politiskā situācija, Dienai atzīst aptaujātie uzņēmumi, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu.
Pērnais gads Latvijas eksportā noslēdzies ar strauju pieaugumu, preču eksportam decembrī augot par 7,6% salīdzinājumā ar 2015. gada decembri, un šobrīd ir pietiekami pamatotas cerības, ka decembris jau varētu iezīmēt noturīgāku Latvijas eksporta pieaugumu. Eksporta pieaugums decembrī, šķiet, ir arī tiešā veidā ir saistīts ar norisēm apstrādes rūpniecībā, kur izaugsme pēdējos mēnešos ir pārsniegusi pat 10%. Vienlaicīgi decembrī par 11,4% palielinājies arī imports, tādējādi nedaudz pasliktinot Latvijas tirdzniecības bilanci, taču te būtisku lomu ir nospēlējusi airBaltic jauno lidmašīnu iegāde.
Pagājušā gada decembrī pret iepriekšējo decembri preču eksports audzis strauji, par 62,7 miljoniem eiro jeb 7,6%. Kāpums būtu bijis vēl straujāks, ja nebūtu graudu eksporta krituma par 42,3 miljoniem eiro. Kopumā pērn gada pēdējos piecos mēnešos eksportēja graudus par 236 miljoniem eiro, 2015. gadā šajā laikā bija 298 miljoni. Iemesli vispārzināmi — laika apstākļi un cenu kritums. Vairāk nekā puse starpības tātad attiecas uz decembri. Savukārt pretēja ietekme ir koksnei, tā eksporta kāpumā deva 24,2 miljonus eiro. Vēl 10,7 miljonu pozitīva ietekme bija farmācijai, bet 10 miljoni eiro — automašīnām un to rezerves daļām. Citu posteņu ietekme šoreiz diezgan neliela.